Zemkopības ministrijas darbinieki un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes aktīvisti izstrādā 2003. gada subsīdiju nolikumu.
Zemkopības ministrijas darbinieki un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes aktīvisti izstrādā 2003. gada subsīdiju nolikumu. Ko šajā valsts atbalsta formā laukiem vajadzētu mainīt, uzlabot?
15 latu vietā jāmaksā 20
Aija Elksne, Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja galvenā augkopības speciāliste
— Par citām nozarēm nespriedīšu, bet par augkopības subsīdijām man savs viedoklis ir. Manuprāt, tās nevajag maksāt, jau sākot no viena hektāra, kā daudzi tagad uzskata, bet tāpat kā līdz šim — no 15.
Kāpēc tā? Ko graudaudzētājam palīdzēs, piemēram, 150 latu, ko viņš saņems par desmit hektāriem? Par tādu naudu pat labu sēklu nevar nopirkt. Ja subsīdijas maksātu tāpat no 15 hektāriem, tikai 20, nevis 15 latu par hektāru, tad gan saimnieks varētu nopirkt sertificētu sēklu. Tā garantētu labu ražu.
Ilgajos saimniekošanas gados savos laukos nekad neesmu riskējusi sēt bezšķirnes sēklu. Vienmēr stingri pārbaudu sēklas dīdzību, kā arī tīrību.
Jāglābj “viengovnieki”
Emīlija Zariņa, Mazzalves pagasta padomes priekšsēdētāja
— Līdzšinējās subsīdijas graudaudzētājiem mani apmierina. Savos 50 hektāros sēju tikai šķirnes graudus, bet subsīdiju naudas man pietiek tīrumu mēslošanai.
Subsīdiju nolikuma izstrādātājiem vairāk jādomā par piensaimniekiem, īpaši “viengovniekiem”, kuriem klājas visgrūtāk. Par govi sola maksāt 80 latu. Tas būtu ļoti labi, jo par šo naudu govij varētu nodrošināt gan pārraudzību, gan veikt visus izmeklējumus un izdarīt analīzes. Varētu piešķirt arī mazāk par 80 latiem, bet lai maksātu pat par vienu govi. Cilvēkiem tas būtu stimuls, jo viņi saprastu, ka valdība beidzot atcerējusies un atbalsta arī viņus, ne tikai lielsaimniekus.
Augstāku piena iepirkuma cenu
Andrejs Ramiņš, Seces pagasta “Salu” saimnieks
— Graudaugus vairs neaudzēju, subsīdijas saņemu par deviņām govīm. Par šo naudu nopērku dīzeļdegvielu.
Valsts atbalsts varētu būt arī vienas govs turētājiem, bet, manuprāt, tas problēmu neatrisinās, jo pārāk zemas ir piena iepirkuma cenas. Lai zemnieks piensaimniecībā “turētos uz ūdens”, par piena litru jāmaksā vismaz 15 santīmu. Tas būtu labāks risinājums nekā subsīdijas.
No govīm neatteiksies
Aina Šablovska, zemniece no Seces pagasta “Ainām”
— Esmu iepriecināta, ka domā par subsīdiju maksāšanu jau par vienu govi. Man ir divas brūnaļas, un savu dzīvi bez govīm nevaru iedomāties.
Manuprāt, tam ir arī otra puse — ja, saņemot subsīdijas, visam būs jāatbilst Eiropas prasībām, tad atbalstam jābūt tik lielam, lai ar to varētu samaksāt visu, kas pieprasīts lopu labturības noteikumos. Par 60 latiem varētu nodrošināt gan pārraudzību, gan visas mājdzīvnieka pārbaudes.
Govis daudzviet likvidē ne jau tāpēc, ka mazie zemnieki nesaņem subsīdijas, bet tāpēc, ka piena iepirkuma cena ir seši santīmi par litru. Tos pašus nabaga grašus saņemu ar divu mēnešu novēlošanos. Pašreiz manas govis gaida teliņus, bet, kad būs slaucamas, par šādu cenu pienu vairs nepārdošu. Izmantošu savām vajadzībām.
Subsīdijām jābūt ekonomiski pamatotām
Jānis Dzenis, Kokneses pagasta “Kalnavotu” saimnieks
— Vispirms jābūt skaidrībai, kādam mērķim subsīdijas domātas: kā sociālais pabalsts zemniekiem vai atbalsts noteiktu ekonomisko rādītāju sasniegšanai? Manuprāt, sociālais pabalsts tas nav. Tajā pašā laikā mums jāzina, kādus ekonomiskos rādītājus gribam sasniegt, ejot uz Eiropas Savienību.
Tik daudz — 60 latu par govi — nekur Eiropā nemaksā, tur maksā par piena tonnu. Eiropā desmit reižu vairāk nekā Latvijā maksā graudaudzētājiem, mums būtu labi, ja 15 latu vietā par hektāru maksātu 20, ja 40 latu — tas būtu ideāls variants. Maksājot subsīdijas augkopībā, jāņem vērā reģions un zemes auglība. Zemgalē subsīdijas varētu būt mazas vai pat nebūt nemaz, bet Latgalē, kur zeme daudz neauglīgāka, tās varētu būt ievērojami lielākas. Aizkraukles rajonā graudaudzētājiem būtu jāmaksā ap 40 latu par hektāru.
Saņemot subsīdijas, zemnieki grib panākt visiem vienādus konkurences apstākļus. Ja maksā vienādi, ieguvēji ir lielie saimnieki, tāpēc subsīdijas jāmaksā diferencēti, ar ekonomisko pamatojumu. Tāda līdz šim Zemkopības ministrijai un valdībai nav bijis.
