Joda deficīts cilvēka organismā ir pasaulē plaši izplatīta problēma. Arī Latvijā. Pašreiz apspriež jautājumu par universālas sāls jodēšanas nepieciešamību mūsu valstī.
Joda deficīts cilvēka organismā ir pasaulē plaši izplatīta problēma. Arī Latvijā. Pašreiz apspriež jautājumu par universālas sāls jodēšanas (USJ) nepieciešamību mūsu valstī. Vai vajadzētu visu ikdienā uzturā lietojamo sāli jodēt?
Joda trūkuma izraisītās sekas
* Dzemdību problēmas un iedzimta garīga atpalicība. Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības un smadzeņu nepietiekamības cēloņiem pasaulē. Joda trūkums grūtniecēm var izraisīt spontāno abortu vai palielināt iedzimto anomāliju risku — neiroloģisks kretīnisms u. c.
* Vairogdziedzera palielināšanās. Jods organismā sintezē vairogdziedzera hormonus, kas nodrošina vielmaiņas procesu. Joda trūkums kavē normālu procesu.
* Intelektuālā potenciāla samazināšanās. Ja grūtniecības periodā trūcis joda, bērns zaudē 10—15 intelektuālā koeficienta punktu (IQ/IK). Valstīs, kur joda deficīts ir augsnē, līdz ar to pārtikā, rodas reāli draudi tautas intelektuālā kapitāla samazināšanai. Latvija, pēc ASV profesora Glena Meiberija aprēķiniem, katru gadu zaudē vairāk nekā 1,6 miljonus intelektuālā koeficienta punktu.
* Citas izpausmes. Joda trūkums var pazemināt darbaspējas, novājināt imūnsistēmu, bērniem kavēt augšanas procesu.
Kas rada joda deficītu?
Joda deficītu rada samazināts joda saturs augsnē un ūdenī, ko ietekmē vispārējā apkārtējās vides situācija, skābie lieti, ķīmiskā piesārņojuma pieaugums ūdenī un augsnē. Baltijas jūras ūdens satur nelielu joda daudzumu, tāpēc zivis un citas jūras veltes nespēj pilnībā nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamo joda daudzumu organismā. Pētījumi liecina, ka visās kaimiņu valstīs ir vidējs vai mērens joda deficīts, piemēram, Polijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Austrijā u. c. Tādēļ starptautiskā bērnu aizsardzības organizācija “Unicef” rekomendēja veikt pētījumu, kura rezultāti parādīja, ka Latvijā 77% bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā.
Novēršanas paņēmieni
Visvairāk joda ir mencās, krevetēs, pienā, olās, pupās, piena šokolādē, auzu pārslās, augļos, dārzeņos. Joda daudzums produktos un augļos ir atkarīgs no tā daudzuma konkrētā apgabala augsnē un ūdenī. Niecīgu daudzumu uzņem, ieelpojot gaisu pie jūras. Ja uzturā joda ir par maz, alternatīva ir jodētā sāls lietošana. Jodsālim nepiemīt specifiska garša vai smarža, vienīgi atšķirībā no parastā sāls ir īsāks derīguma termiņš. Attīstītākajās pasaules valstīs jodēta sāls patēriņš mājsaimniecībā sasniedz 70% no kopējā. Latvijā šis skaitlis nesasniedz 2%. Lietojot dienā 5—6 gramus sāls, organismu ar vajadzīgo joda daudzumu iespējams nodrošināt.
TV NET
