Gribu pateikties laikrakstam “Staburags”, jo pēc 14. novembra numurā publicētā A. Grīnvaldes raksta “Iesaka apklāt radiatorus” jau tās pašas dienas vakarā siltuma piegādi noregulēja, līdz ar to temperatūra dzīvoklī mainījās no +21 C līdz +19 C.
Gribu pateikties laikrakstam “Staburags”, jo pēc 14. novembra numurā publicētā A. Grīnvaldes raksta “Iesaka apklāt radiatorus” jau tās pašas dienas vakarā siltuma piegādi noregulēja, līdz ar to temperatūra dzīvoklī mainījās no +21 C līdz +19 C (ceram, ka proporcionāli samazināsies arī maksa par apkuri novembrī).
Žēl tikai, ka nācās traucēt “Staburagu”. Jau pagājušajā gadā lūdzu palīdzību gan DzKSPU vadītājam A. Preisam, gan šī uzņēmuma darbiniekam M. Blagovam, taču bez rezultāta. Katlumājas darbinieks telefoniski atbildēja, ka mazāk nekurinās, jo “jāizkurina gigas” — gigakalorijas (es gan domāju, ka kurina ar šķeldu…). Pēc oktobra rēķina saņemšanas kļuva skaidrs, ka šogad situācija atkārtojas un var būt tā kā pagājušajā apkures sezonā — ziema silta, bet maksa par 1 m2 apsildīšanu sasniedza pat Ls 0,62!
Pēc sarunas ar citiem Kokneses daudzdzīvokļu māju īrniekiem un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kuri arī nebija apmierināti ar dīvaino apkures situāciju, “Kokneses Vēstīs” lūdzu katru mēnesi publicēt pārskatu, kādas ir apkures izmaksas katrā daudzdzīvokļu mājā. Neizprotam M. Blagova kunga apgalvojumu, ka mājām, kurām piegādā karsto ūdeni, apkures izmaksas ir lielākas — mēs taču par karsto ūdeni maksājam atsevišķi un karstā ūdens “čūska” apsilda vannasistabu, tāpēc, loģiski spriežot, apkures izmaksām vajadzētu būt pat mazākām. Taču ir pilnīgi pretēji — trīsstāvu daudzdzīvokļu mājās (tādā dzīvo A. Preisa kungs) apkures izmaksas ir Ls/m2 0,33, bet piecstāvu (Parka ielā 15) — Ls/m2 0,40. Abām mājām piegādā karsto ūdeni.
Iespējams, būtu lietderīgi, ja dzīvokļu saimniecības atbildīgās personas papētītu un izanalizētu, kāpēc iedzīvotāji nevar samaksāt par apkuri. Uzskatu, ka tas saistīts ar zemiem ienākumiem. Varbūt arī šajos gadījumos mājai siltuma piegādi varētu samazināt, līdz ar to saruktu maksa par apkuri.
“Kokneses Vēstu” redaktores V. Leitānes kundzes aizrādījumam, ka mums, īrniekiem, pašiem jācīnās ar saviem likteņa līdzbiedriem (bet nu jau komunālo maksājumu parādniekiem), negribētos piekrist. Uzskatu, ka man nav tiesību, un tas arī nav mans pienākums, aizrādīt kādam parādniekam. — Pati reiz nespēju laikus samaksāt visu milzīgo komunālo maksājumu rēķinu. Esmu ievērojusi, ka dzīvokļu saimniecībā pietiek darbinieku, lai veiktu arī šādu pētījumu.
Protams, atbildība par siltuma saglabāšanu jāuzņemas arī iedzīvotājiem. Daļa no mūsu mājas 1. un 5. stāva iedzīvotājiem ir aizstiklojuši lodžijas, mēs savā dzīvoklī esam siltinājuši grīdu, aizlīmējuši logus. Ja tomēr vienā un tajā pašā mājā dzīvokļos ir atšķirīga gaisa temperatūra, vaina varētu būt apkures sistēmā, taču tad iedzīvotājiem pašiem par to jāinformē namu pārvalde.
Pateicos A. Preisa kungam par to, ka šovasar divas reizes mēnesī bija nodrošināta karstā ūdens piegāde, kā arī laikus sākta apkures sezona. Šaubas izraisa viņa padoms siltumu dzīvoklī regulēt, mitru lupatu uzklājot radiatoriem. Šis ieteikums atsauca atmiņā anekdoti par malēniešiem un gaismas nešanu istabā ar maisiem. Neesmu gan pārliecināta, vai maksu par apkuri visefektīvāk iespējams regulēt, apklājot radiatorus…
Elvīra Broka, koknesisete
