Pilskalnietes Dainas Žukas piemājas saimniecībā “Dainas” ir ap 60 četru šķirņu trušu.
Pilskalnietes Dainas Žukas piemājas saimniecībā “Dainas” ir ap 60 četru šķirņu trušu. Divos gados truškopība kļuvusi par iecienītu šīs ģimenes nodarbi.
Daina Žuka kopā ar dēlu Normundu un vīru Zigurdu Žagariņu dzīvo daudzdzīvokļu mājā, bet zeme viņiem ierādīta sešu kilometru attālumā no mājām.
No liellopiem atteiksies
— Mums ir ap 20 hektāru zemes un septiņi liellopi. Ar lopu izmitināšanu vasarā ir visgrūtāk — kā maijā uz sešus kilometrus tālajām ganībām aizdzenam, tā tikai oktobrī atvedam atpakaļ, — stāsta Dainas kundze.
Viņasprāt, tā ir lopu mocīšana, jo ganībās neesot pat nekādas nojumes. Īpaši grūti lopiem klājies šīsvasaras karstajā laikā. Neviens gan nesaslimis, bet bažas par lopu veselību bijušas lielas. Šī ir pēdējā ziema, kad lopus vēl audzēšot.
“Dainās” tad paliks daudz mājputnu, kāda cūka un truši, kurus nu patīk audzēt visai ģimenei.
Sāk ar diviem pāriem
— Pirms diviem gadiem nolēmām, ka varētu audzēt trušus. Neko daudz par viņiem nezinājām, tikai šo to no žurnāliem un cilvēkiem, kuri trušus audzējuši.
Aizbraucām uz Siguldu un nopirkām divus pārus ‘Auntrušu‘ un ‘Šinšillas‘ šķirnes trušu. Vēlāk iegādājāmies arī ‘Jaunzēlandes baltos‘ un ‘Kalifornijas‘. Mūsu saimē ir tikai šķirnes garauši, — lepojas “Dainu” saimniece.
Garaušiem kāpostus nedod
Jaunzēlandieši un kalifornieši ir lielie — broilertruši, bet patiesībā par citiem mazāki. Viņi ļoti labi barojas un aug, tāpēc ir ļoti izdevīgi.
Garaušiem jādod siens, auzas, svaigas bietes un burkāni, tomēr no svaigiem kāpostiem viņiem uzpūšoties vēders, tāpēc tos labāk nedot. Divreiz nedēļā trušu saime mielojas ar vārītiem kartupeļiem. Vasarā jāraugās, lai zāle nebūtu rasaina. “Dainu” truši līdz šim nav slimojuši, tāpēc saimnieki uzskata, ka garaušus labi baro un kopj.
Pieņem arī svešu mazuli
Interesanti, ka trušu mātēm ir tikai astoņi pupiņi. Ja piedzimst vairāk mazuļu, liekos var ielikt citas trusenes migā. Tas jādara uzmanīgi un jāizvēlas viena vecuma trusēni. Audžumāte svešos vienmēr pieņem, bet, ja savējo ir vairāk par astoņiem, liekos var pat izmest no migas.
Trušu mātēm mazuļi dzimst trīs līdz četras reizes gadā, visneuzmanīgākās ir ‘Auntrušu‘ mātes, kuras bieži savus bērnus samin.
Šašliks, karbonāde, kotletes
— No truša gaļas var pagatavot visdažādākos gardumus — šašliku, kotletes, karbonādi, dažādus sautējumus un žāvējumus. Mūsu ģimene, radi un draugi, kurus ar truša gaļu apgādājam, šos ēdienus ļoti iecienījuši, jo tie ir veselīgāki par citu dzīvnieku gaļas maltītēm, — stāsta Dainas kundze.
Trušus kauj saimnieks, jo Daina to nevar izdarīt. Ja nebūtu, kas garaušus nokauj, kā pati atzīst, truši dzīvotu saules mūžu. Problēma ir trušu ādiņu ģērēšana, jo to “Dainu” saimnieki vēl nav labi apguvuši. Pagājušajā gadā ādiņas tik ilgi glabājuši, kamēr tajās iemetušās kodes.
Sargs un draugs
Trušu būrus, kuri novietoti aiz žoga, apsargā Kaukāza aitu šķirnes suns Riko. Kaukāzieši ir dusmīgi, tāpēc apbrīnas vērta ir Riko uzvedība, jo suns trušus uzskata par sev līdzīgām būtnēm un viņiem nekož.
Vasarā kopā ar trušiem un mājputniem suns dzīvo nožogotajā teritorijā un ar visiem ļoti labi satiek. Karstajā vasaras saulē Riko bieži atpūšas ēnā zem ābeles, un viņam apkārt, blakus un pat virsū iekārtojas arī trušu saime.
Tādu neparastu draudzību apbrīnojot visi Pilskalnes centrā dzīvojošie. Arī “Staburags” pārliecinājās, kā Riko kopā ar saviem draugiem rikšo zem būriem. Ja kāds trusis nolemj kaut kur ielīst, suns visgudri viņu “izķeksē” redzamā vietā. Ja kāds izkrītot no būra, uzmanot.
