Vietalvas pagasta veterinārfeldšere Anita Zirjanova ir vietējā un savā profesijā strādā kopš 1988. gada.
Vietalvas pagasta veterinārfeldšere Anita Zirjanova ir vietējā un savā profesijā strādā kopš 1988. gada. Kā pati saka, vienlīdz labi pazīst gan govis, gan viņu saimniekus.
— Daru trīs darbus — esmu veterinārfeldšere, pārraudze un mākslīgās apsēklošanas tehniķe. Lai arī darba pietiek, mēnesī minimālo algu tomēr nenopelnu. Trīs pavasara mēnešos saņemu ap 30 latiem mēnesī, citā laikā vēl mazāk. Esmu individuālā darba veicēja, un neviena iestāde man neko nepiemaksā, — stāsta Anitas kundze.
Vietalvieši lopus nelikvidē
Daudzviet Aizkraukles rajonā govju turētāju kļūst mazāk, Vietalvā tā nav. Anitas kundzes pārraudzībā ir 19 ganāmpulku, kuros katrā ir septiņas un vairāk piena devēju. Šie saimnieki saņem subsīdijas. Apmēram 25 saimniecībās tur piecas, sešas, bet 40 — vienu vai divas govis. Visvairāk — 16 govju — ir Paulim Jeserim no “Lejaskaivēniem”.
— Strādāju dzimtajā pagastā. Tāpat kā cilvēkus, labi pazīstu arī viņu govis. Dažkārt, lasot “Staburagā” par saimniekiem, kuri nerūpējas par mājdzīvniekiem, varu atviegloti uzelpot — ne Vietalvā, ne Odzienā tādu lopkopju nav. Visi rūpējas par savām piena devējām. Daudziem, īpaši pensionāriem, ieņēmumi par nodoto pienu papildina ģimenes budžetu, — saka Anita Zirjanova.
Problēmas ar ūdeni
Strādāt ar labi zināmiem cilvēkiem ir vieglāk. Saimnieki zina, ka lopi jāreģistrē, regulāri jāvakcinē, jānodod analīzes, lai pārbaudītu mājdzīvnieka veselību, bet daudziem grūtības sagādā ūdens analīzes.
Tās veterinārfeldšere ņem reizi gadā. Izrādās, ka ne visur ūdens kvalitāte atbilst veterinārajām prasībām. Daudzviet akas būtu jātīra, bet to nevar izdarīt naudas trūkuma dēļ. Citur jāmaina sarūsējušie ūdensvadi.
Līdz Eiropai vēl tālu
Ja Vietalvā un Odzienā govju īpašniekiem drīz vajadzētu saimniekot pēc Eiropas Savienības lopu labklājības noteikumiem, neviens tam vēl nebūtu gatavs. Laucinieki gan negrasās lopus likvidēt, taču visam vajag laiku. Viņi cer, ka savās saimniecībās pamazām vien ieviesīs šīm prasībām atbilstošu kārtību.
— Cilvēki ir optimisti. Govju turētājus strādāt rosina vietējā piensaimnieku sabiedrība “Bites”, kura pienu savāc un tālāk nogādā “Rīgas piensaimniekam”, — atzīst Anita.
Vajadzīga cilvēkiem un dzīvniekiem
Pagasta padome Anitai Zirjanovai darba vajadzībām centrā par pieciem latiem mēnesī iznomā pusotras istabas dzīvokli. Kad šīs telpas piešķīra, pašvaldība atvēlēja arī 30 latu to remontam.
— Pāris reižu pagasta padomei lūdzu pabalstu, jo alga ir maza, bet man atteica — pagastam neesot naudas, tāpēc vairāk arī neko neprasu.
Kad vajadzēja izpildīt deklarācijas par sausuma radītajiem zaudējumiem, lai dabūtu kompensācijas par govīm, aitām un kazām, daudziem līdzēju sakārtot dokumentus. Zemniekiem bankās bija jāatver konti, vairākus nācās pat pierunāt dokumentus kārtot, jo arī 23 lati par vienu govi lauku cilvēkam ir liela nauda. Nav viegli, bet esmu cilvēkiem un mājdzīvniekiem vajadzīga, un tas man dod spēku, — atzīst Anita Zirjanova.
