Ceturtdien jaunievēlētā Saeima izteica uzticību Einara Repšes valdībai, kuru veido partija “Jaunais laiks”, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Ceturtdien jaunievēlētā Saeima izteica uzticību Einara Repšes valdībai, kuru veido partija “Jaunais laiks”, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šī ir pirmā valdība, par kuras apstiprināšanu nenotika debates. Viss, kā jābūt — pozīcija balsoja “par”, opozīcija — “pret”, viens atturējās.
Taču miers bija šķietams. Ar jauno valdību ir kā parunā par saderinātajiem — velns deviņus pārus pastalu noplēsīs, kamēr jaunie saies kopā. Tā gribētos piedzīvot laikus, kad pirms kāda svarīga notikuma par vienu vai otru personu nebūtu jāuzzina kaut kas slikts.
Tā arī šoreiz — pēc Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas neoficiālās informācijas, Latvijas Pirmās partijas izvirzītais un Saeimas apstiprinātais ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir aktīvs reliģiskās sektas “Prieka vēsts” dalībnieks. SAB vadība īpaši vērsusi uzmanību uz to, ka “Prieka vēsts ” dalībniekiem obligāti ir tā sauktās desmitās tiesas maksājumi sektai. Nav gan dzirdēts, ka Lujāns naudu kādam būtu atņēmis — ja tā ir cilvēka brīva griba, lai maksā.
Latvijā reģistrētas daudzas netradicionālu reliģiju konfesijas. Patīk tas mums vai nē, arī tā ir viena no demokrātijas iezīmēm. Ne mums regulēt cilvēka reliģisko pārliecību. Ja to gribēja darīt, vajadzēja paredzēt Vēlēšanu likumā, ka uz Saeimu drīkst kandidēt tikai tradicionālo konfesiju pārstāvji. Un kā tad ar Aināru Šleseru? Priekšvēlēšanu kampaņas laikā “Jaunā paaudze”, kura arī ir netradicionālā konfesija, aktīvi atbalstīja Latvijas Pirmās partijas līderus Ēriku Jēkabsonu un Aināru Šleseru, turklāt Šlesers vairākkārt piedalījies “Jaunās paaudzes” saietos.
