11. novembris — Lāčplēša diena.
11. novembris — Lāčplēša diena
11. novembrī svinam Lāčplēša dienu. Tad arī nodibināts Lāčplēša Kara ordenis, kuru vairāk nekā 2000 cīnītāju piešķīra par īpašu varonību Latvijas brīvības kaujās 1919. gada rudenī.
Tagadējā Aizkraukles rajonā dzimuši, dzīvojuši un cīnījušies ap 120 lāčplēšu. Par daudziem no viņiem ziņas ir ļoti pieticīgas, jo daļa cīņās krita, un apbalvojumu viņiem piešķīra pēc nāves, daļu iznīcināja krievu okupanti Sibīrijas nometnēs, vēl neliela daļa pameta dzimteni un devās trimdā visā plašajā pasaulē.
Neliels skaits varoņu izsūtījumu izturēja un atgriezās Latvijā, lai dzīvotu klusi, jo par viņiem neko nedrīkstēja runāt, viņus uzmanīja čekisti. Ziņas par lāčplēšiem un Lāčplēša Kara ordeni nav pat pieminētas okupācijas gados izdotajā “Latvijas padomju enciklopēdijā”.
Nu, šķiet, dzīvs vairs nav neviens lāčplēsis, bet viņu piemiņu glabā tautas atmiņa, jo tā nav izdeldējama ne ar meliem, ne klusēšanu, ne katorgām.
Ar pirmo Lāčplēša Kara ordeni apbalvots Latvijas armijas ģenerālis Pēteris Radziņš, pēc viņa — ģenerālis Jānis Balodis, pulkvedis Oskars Kalpaks, ģenerālis Krišjānis Berķis un simtiem dižkareivju, seržantu, strēlnieku, kareivju, kaprāļu, leitnantu, poručiku. Par cīņām Daugavmalā 1919. gada oktobrī un novembrī ar šo ordeni apbalvots arī toreizējais dižkareivis Studentu rotā, vēlākais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
No tagadējā Aizkraukles rajona savulaik emigrējuši lāčplēši: jaunjelgavietis Alberts Šukurs, secietis Jānis Zods, odzienietis Andrejs Iksēns un daudzi citi.
Grūts mūžs bijis lāčplēsim Jānim Benjavam, kurš dzimis Daudzeses pagastā. Šajā pagastā savas mūža dienas vadīja arī Roberts Židovs, kurš nu atdusas Daudzeses kapsētā. Atmodu sagaidīja mūsu novadnieks lāčplēsis Pēteris Lapainis un vēl daži.
Savulaik nodibināta arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrība, tai ir savs karogs un dziesma. Tajā zīmīgas rindas:
“Lai nelūko naidnieks mūs aiztikt neviens:
Mēs celsimies pretim tam visi kā viens.
Sauc, tēvija, sauc mūs! Mēs steigsim tūlīt
Pret arklu un izkapti zobenu mīt.”
