Iveta Skaba
Eksāmenu drudzis nu aiz muguras. Skolās izlaidumi jau izskanējuši, absolventi sāk saņemt sertifikātus ar vērtējumiem. Daļa jau izlēmusi, ko darīt tālāk, bet daļa vēl ir pārdomās. Tomēr jūnija otrajā pusē viens saistībā ar eksāmeniem skaļāk izskanējis gadījums neaizmirstas.
Rīgas Tehniskās koledžas pēdējā kursa studentiem (divās grupās 45 cilvēki) pedagogi pieprasīja katram samesties pa 3 eiro (kopsummā sanāk 135 eiro) no malas uzaicināto eksāmena komisijas locekļu cienastam — kafijai, ūdenim un pusdienām. Eksāmenu divu dienu garumā topošajiem datorsistēmu tehniķiem pieņēma kādas datorfirmas pārstāvji. Protams, tas studentu vidū izraisīja neapmierinātību, viņi pat iesmēja, ka gan jau būs ikri un vīns.
Skolotāja ziņā bija piemetināts, ka tā tas ir katru gadu, kas liek noprast, ka tā ir noturīga “tradīcija”. Par to liecina arī kāds komentārs: “Šajā skolā tāda pati situācija bija arī 15 gadus atpakaļ”.
Studenti savu neapmierinātību pauda TV3 raidījumam “Bez tabu”. Mācību iestādes direktore bilda, ka viņai par šādu rīcību nav nekas zināms, šādas darbības ar viņu nav saskaņotas. Tātad labā roka nezina, ko kreisā dara. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis bilda, ka šāda rīcība nav pieļaujama un ka ziedojumiem un dāvinājumiem jābūt brīvprātīgiem. Par naudas vākšanu, dāvanas sagādi var vienoties vecāki un pilngadīgie audzēkņi, un vākšanu organizē viņi, nevis pedagogs.
To, ka tas nav pieļaujami, visi ļoti labi zina, bet tādi gadījumi tomēr notiek. Tas, ka eksāmenu pieņem profesionāļi, ir apsveicami, iespējams, tādā veidā var noskatīt arī potenciālo darbinieku. Ja reiz mācību iestāde piedāvājusi kādu programmu, tad tās īstenošana ir pienācīgi jānodrošina. Tas attiecas arī uz eksāmeniem. Domāju, ka visi ar tiem saistītie izdevumi ir skolas ziņā. Varbūt velts “cepiens”, kas gan šodien ir 3 eiro? Bet… Kā vispār var pieprasīt naudu no jauniešiem, kuri nekur nestrādā un par kuriem vēl gādā vecāki? Ja reiz skolotājiem tā gribas izpatikt eksāmenu komisijai, kādēļ gan par savu naudu nevarētu pacienāt?
Kādā komentārā pavīdēja, ka šādas “tradīcijas” nāk līdzi no padomju laikiem. Mēs jau vairāk nekā 30 gadu nedzīvojam padomijā, vai bija par maz laika, lai tādus un līdzīgus “fenomenus” izskaustu?
Kā jau minēju, par šādu situāciju “Bez tabu” informēja studenti. Labāk būtu bijis, ja to izdotos atrisināt uz vietas. Bet, ja citādi nevar, sauc palīgā “Bez tabu”. Cerams, nākamajā gadā tas neatkārtosies. Domājot plašāk, varbūt šī paaudze padarīs to, ko iepriekšējās nevarēja vai negribēja.
Reklāma