29. oktobrī Aizkrauklē naturalizācijas eksāmenu kārtoja 14 topošo Latvijas pilsoņu. Arī divi 76 gadus veci cilvēki — šogad vecākie pilsonības pretendenti Aizkraukles rajonā.
29. oktobrī Aizkrauklē naturalizācijas eksāmenu kārtoja 14 topošo Latvijas pilsoņu. Arī divi 76 gadus veci cilvēki — šogad vecākie pilsonības pretendenti Aizkraukles rajonā.
Vecāku piekrišanu nevajag
Naturalizācijas eksāmens Aizkrauklē notiek katru mēnesi. Šogad tam pieteikušies 72 cilvēki, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Naturalizācijas pieteikumu var iesniegt no 15 gadu vecuma, un tam nav vajadzīga vecāku piekrišana. Visbiežāk gan šādu lēmumu pieņem cilvēki brieduma gados.
Naturalizācijas pārvaldes (NP) Jelgavas reģionālās nodaļas Aizkraukles filiāles vadītājs Gundars Svenčs stāsta, ka Aizkraukles rajonā šogad jaunākajai naturalizācijas kārtībā pilsonību ieguvušajai personai ir 16 gadu. Šonedēļ eksāmenu kārtoja arī divi 76 gadus sasnieguši topošie Latvijas pilsoņi — Olga Kukreviča — Krutovska no Kokneses un Pēteris Gapejenko no Pļaviņām.
Naturalizācijas pieteikumu visbiežāk iesnieguši krievi, baltkrievi, poļi un ukraiņi. Pilsonību vēlējies iegūt viens vācietis, šoreiz eksāmenu kārtoja arī 1933. gadā dzimušais azerbaidžānis Muhtars Salahovs.
Latvija ir mūsu mājas
Pļaviņieši Raisa un Pēteris Gapejenko pieteikumu naturalizācijai iesnieguši tikai dienu pirms eksāmena. “Visi dokumenti bija kārtībā, un mums paziņoja, ka jau nākamajā dienā jāierodas uz eksāmenu,” stāsta Raisas kundze, kurai ir 72 gadi. “Latvijas pilsonību gribam iegūt tādēļ, ka te ir mūsu mājas. Abi esam dzimuši Krievijā, bet jau 50 gadu dzīvojam Latvijā.”
“Abas mūsu meitas un mazbērni ir Latvijas pilsoņi, un arī mēs gribam tādi būt. Pļaviņās mums ir sava māja, kur nu vairs vecumā dosimies. Te mūžs jānodzīvo,” piebilst Pēteris. “Latviešu valodu esam labi apguvuši, bet pirms eksāmena ļoti uztraucamies un jūtamies kā skolas gados.”
Mihails Voroboks no Seces apgalvo, ka viņam gan uztraukuma neesot — ne pirmais, ne pēdējais eksāmens. Viņš jau nokārtojis arī valsts valodas eksāmenu augstākajā pakāpē.
“Esmu pēdējais nepilsonis ģimenē — sieva un bērni ir pilsoņi,” saka ukrainis Mihails Voroboks. “Negribu būt otrās šķiras cilvēks, vēlos aktīvi piedalīties valsts sociālajā un politiskajā dzīvē, vēlēt valdību.” Šobrīd valsts nodeva par naturalizāciju ir samazināta, arī tas pamudinājis pieteikties.
Pilna valsts nodeva par naturalizāciju ir 20 latu, bet skolēniem un pensionāriem jāmaksā tikai puse summas. Bezdarbniekiem un maznodrošinātajām personām nodeva ir trīs lati, bet ir arī iedzīvotāju kategorijas, kuras no šīs nodevas atbrīvotas, piemēram, bāreņi un valsts aprūpē esošie ļaudis.
Aizkraukliešiem labas zināšanas
NP Jelgavas reģionālās nodaļas eksāmenu komisijas vadītāja Rita Vectirāne pēc eksāmena atzina, ka Aizkraukles rajonā pilsonības pretendentu zināšanu un valodas prasmes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā Rīgā vai citās pilsētās: “Vecākiem cilvēkiem jāpilda atvieglots vēstures testa variants un nav jākārto eksāmena rakstu daļa. Visi 14 pilsonības pretendenti eksāmenu nokārtoja.”
Pilsonības likumā paredzēts, ka pretendentu lietas jāizskata gada laikā pēc eksāmena nokārtošanas. “Par pilsonības piešķiršanu lemj Ministru kabinets. Svarīgākais ir nokārtot pārbaudes darbu. Ja zina valodu, to nav sarežģīti izdarīt,” piebilst Gundars Svenčs.
