Būt vai nebūt Džohara Dudajeva ielai Rīgā? Pēc ķīlnieku krīzes Maskavā šis jautājums uzvirmojis Latvijas galvaspilsētā.
Būt vai nebūt Džohara Dudajeva ielai Rīgā? Pēc ķīlnieku krīzes Maskavā šis jautājums uzvirmojis Latvijas galvaspilsētā. Otrdien vairāk nekā 10 krieviski runājošu jauniešu pie Rīgas domes rīkoja neatļautu piketu, protestējot pret šādu ielas nosaukumu. Septembra sākumā pārdēvēt bojāgājušā “čečenu terorisma pamatlicēja” Džohara Dudajeva vārdā nosaukto ielu domi lūdza vairākas sabiedriskās organizācijas. Atbalstu pārdēvēšanai paudis arī Rīgas mērs Gundars Bojārs.
Var tikai brīnīties par cilvēkiem, kuri par katru cenu cenšas iegalvot, ka viss ar čečeniem saistītais asociējas tikai ar terorismu. Vai protestētāji vispār kaut ko zina par Dudajevu, kā tikai to, ka viņš bija čečens?
Bijušais PSRS Gaisa spēku ģenerālis Dudajevs dzīvoja Igaunijā un vadīja padomju armijas aviobāzi. Viņš iemācījās igauņu valodu, un bija vietējo cienīts cilvēks. Deviņdesmitajos gados viņš atbalstīja Baltijas valstu neatkarību. 1990. gadā atteicās pildīt PSRS karaspēka vadības pavēli bloķēt Igaunijas televīziju un parlamentu. Kas zina, kā beigtos notikumi Igaunijā, ja karaspēku komandētu cits cilvēks, kurš pavēlētu šaut. Arī Krievijas puča laikā Dudajevs bija demokrātijas spēku pusē.
1991. gadā, kļuvis par Čečenijas prezidentu, Dudajevs pasludināja čečenu republiku Ičkēriju, kuras neatkarību Krievija neatzina, un sākās karš. 1996. gadā viņš gāja bojā Krievijas federālo spēku raidītās raķetes sprādzienā.
Izrādās, daudzi no Dudajeva, pat miruša, baidās. Ielas pārdēvēšanas ideja drīzāk izskatās pēc klanīšanās Maskavai. Kārlis Streips raidījumā “Skats no malas” ieteica mainīt nosaukumu arī Maskavas ielai, jo Krievijas galvaspilsēta tieši atbildīga par daudzu čečenu civiliedzīvotāju nāvi.
Rīgas domes deputāts Dainis Īvāns uzskata, ka ielas nosaukumu nevajag mainīt, jo “tas bija cits laiks, un Dudajeva piemiņa mums ir svarīga. Maskavā notikušais vienkārši tiek apzināti izmantots mums par sliktu”.
