Apmēram desmit gadu Aizkrauklē darbojas viena no lielākajām kokzāģētavām Latvijā. Tā pieder SIA „Nelss”, pēc neto apgrozījuma 22. lielākajam uzņēmumam Latvijā.
Apmēram desmit gadu Aizkrauklē darbojas viena no lielākajām kokzāģētavām Latvijā. Tā pieder SIA „Nelss”, pēc neto apgrozījuma 22. lielākajam uzņēmumam Latvijā. Kokzāģētavā nodarbina 360 strādājošo. Gadā saražo 160000 kubikmetru dēļu. Ik gadu „Nelss” kokzāģētavas attīstībā investē ļoti lielas naudassummas. Šogad ierīkota moderna zāģētava, kura izmaksājusi 10 miljonu ASV dolāru. Zāģētavā var ražot ļoti augstas kvalitātes dēļus, līdz minimumam samazināts roku darbs.
Domā par nākotni
„Nelsa” kokzāģētavas modernizācija ilgst jau vairākus gadus. Pērn ekspluatācijā nodota augstražīga dēļu ēvelēšanas līnija vairāk nekā viena miljona latu vērtībā. Tā ļauj izgatavot ļoti kvalitatīvu produkciju, kuru eksportē arī uz ASV.
Jau kokzāģētavas pirmsākumos tika lēsts, cik lielai jābūt ražotnei, lai uzņēmums varētu normāli funkcionēt. Bija skaidrs, ka ražotnes jaudai jābūt ne mazākai par 100000 kubikmetru dēļu gadā. Sākumā pirka lietotas zāģētavas iekārtas, taču tās nebija tik jaudīgas. Radās nepieciešamība pēc dēļu un baļķu šķirošanas līnijām, kaltēm. Katrs nākamais modernizācijas solis bija orientēts, lai ražošanas apjomus varētu pēc iespējas vairāk palielināt. Būvējot kaltes, paredzēts, ka vienā reizē var izžāvēt 2000 kubikmetru dēļu, 160 –– 170 tūkstošu kubikmetru gadā.
Iepērk no Krievijas
Lai kaltes pilnībā noslogotu, nācās iepirkt dēļus no lielākām un mazākām zāģētavām Latvijā un Krievijā. “Nelss” ieinteresēts pirkt koksni pat no attālākiem Krievijas reģioniem, jo tur tā ir daudz kvalitatīvāka nekā Latvijā.
Iepērk ne tikai dēļus, bet arī baļķus. Nākotnē paredzēts baļķu importu vēl vairāk palielināt.
Lielākais projekts
Jau 2001. gadā “Nelss” nolēma izveidot ļoti jaudīgu un modernu zāģētavu. Tas ir lielākais projekts, kurš līdz šim realizēts Aizkrauklē, un izmaksā gandrīz desmit miljonu dolāru.
Jaunās zāģētavas jauda ir ļoti liela — ap 200000 kubikmetru dēļu gadā. Uzreiz tik lielu ražošanas apjomu sasniegt nevar. Tomēr jau sākumā ražotnes jauda nedrīkst būt mazāka par 160000 kubikmetru dēļu gadā.
Lai sasniegtu zāģētavas maksimālo jaudu, vajadzīgs tirgus, kur sazāģēto realizēt. Latvijas tirgū tik liela pieprasījuma pēc dēļiem nav, tāpēc jāmeklē jauni partneri gan Eiropā, gan Amerikā. Tikai tad varēs pakāpeniski palielināt baļķu importu no Krievijas.
Pagaidām jaunā zāģētava ar pilnu jaudu nestrādā. Pilnībā tā būs gatava tikai šīgada nogalē.
Atbrīvo darbiniekus
Jaunāku un modernāku tehnoloģiju ieviešana neizbēgami samazina roku darbu. Strādā automātika, un tās darbību kontrolē datori. “Nelsa” kokzāģētavā nule slēgta līdz šim izmantotā zāģētava, un no darba atbrīvoti divdesmit cilvēku.
Tomēr darbavietu samazināšana, kas plānota un nav sasteigta, cilvēkiem devusi iespēju laikus tai sagatavoties un sameklēt citu darbu. “Nelsa” kokzāģētavā darbu sākuši citi ražošanas iecirkņi, kuros nepieciešami strādājošie.
Ģimeni pabaros
Kā apgalvo SIA „Nelss” kokzāģētavas izpilddirektors Roberts Jakubovskis, “Nelss” maksā nodokļus, un cilvēkiem ir iespēja saņemt visas sociālās garantijas un pabalstus.
Strādājošajiem alga sasniegusi pat 400 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka atbrīvotais saņems ļoti lielu kompensāciju. Ja drīzumā neizdosies atrast citu darbu, vismaz kādu laiku varēs pabarot ģimeni pat tad, ja bezdarbnieka pabalsts ģimenei būs vienīgais ienākums.
Koksnes atkritumu nav
Savlaik zāģēšanas pārpalikumus –– nomaļus, skaidas un mizas –– uzskatīja par ražošanas atkritumiem un neizmantoja. Taču modernās tehnoloģijas, kuras ievieš arī „Nelsa” zāģētavā, ļauj izmantot gandrīz visu, kas rodas zāģējot. Neizmantots paliek vien niecīgs daudzums mizu, kuras nokritušas zemē un pārlieku aplipušas smiltīm.
Atkarībā no tā, cik moderna ir zāģētava, no baļķa vidēji 50 procentu izdodas pārstrādāt lietaskokos. Taču arī pārējā koksne ir ļoti vērtīga, jo baļķi maksā no 40 līdz 50 ASV dolāriem par kubikmetru.
Arī šķelda dod peļņu
Trešdaļa baļķu pārvēršas nomaļos. Tie ir lielisks kurināmais katlumājām. „Nelsā” uzskata, ka dedzināt šķeldu (sasmalcināti nomaļi –– aut.) ir grēks. Tā ir laba izejviela celulozes rūpniecībai, līdz ar to rodas iespēja gūt papildus ienākumus. Tāpēc šķeldu, kas rodas ražošanas procesā, „Nelss” pilnībā eksportē uz ārzemēm, lielākoties Skandināvijas valstīm.
12 procentu atlikumu ir skaidas, bet astoņi procenti –– mizas.
Noder pat skaidas
Jau astoņus gadus „Nelsa” zāģētava skaidas izmanto kā kurināmo. Diemžēl visas skaidas zāģētava nespēj patērēt, lai gan tajā darbojas apkures katli ar 8 megavatu kopējo jaudu. Iegūto siltumu izmanto kokmateriālu kaltes un ēku apsildīšanai. „Nelsam” nav izdevies atrast piemērotu partneri skaidu izmantošanai.
Savlaik plānoja izbūvēt jaudīgu katlumāju, kas piegādātu siltumu arī Aizkraukles pilsētai. Taču dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ šo projektu nerealizēja. Izpētes projekts siltuma ražošanai šķita ļoti reāls, taču SIA „Nelss” un Aizkraukles novada dome nespēja panākt abpusēji izdevīgu vienošanos. „Klupšanas akmens” bija cena un līguma nosacījumi. „Nelsa” piedāvātā siltuma cena domei šķita pārāk augsta, bet „Nelsa” speciālisti uzskatīja, ka cenu nav iespējams pazemināt.
Ražo kurināmo
Šīgada pavasarī nolēma būvēt nevis katlumāju, bet jaunu, ekoloģiski tīru skaidu granulu ražošanas rūpnīcu. Tā izmaksāja apmēram miljonu latu.
Rūpnīcas jauda ir par trešdaļu lielāka, nekā zāģētava spēj skaidas piegādāt. Tas tāpēc, lai skaidas varētu pārstrādāt arī tad, ja dēļu ražošanas apjoms palielinātos. Pārstrādātu skaidas arī no citām zāģētavām.
Vajag īpašu katlu
Skaidu granulas ir lielisks kurināmais, kurš neatpaliek no citiem kurināmā veidiem –– mazuta, gāzes vai akmeņoglēm. Vienīgā problēma –– vajadzīgs īpašs katls, jo parastajās krāsnīs un katlos tās izmantot nevar. Toties kurināšanas process ir pilnībā automatizēts.
Granulas vairāk piemērotas katliem, kuri paredzēti individuālo dzīvojamo māju apsildīšanai. Eiropas Savienības valstīs skaidu granulas izmanto arī lielajās katlumājās, jo granulas ir blīvs un viegli transportējams materiāls.
Šobrīd granulas ražo ne tikai no sausajām skaidām, kuras rodas, ēvelējot dēļus, un tām nav nepieciešama nekāda priekšapstrāde, bet arī no skaidām, kuras rodas zāģējot un ir jāžāvē.
Žāvēs ar mizām
Skaidu granulu ražošanas rūpnīca veidota tā, lai tajā par kurināmo varētu izmantot baļķu mizas. Skaidu žāvēšanas krāsns konstruēta pēc zāles miltu ražošanas principa. Tās sastāvdaļas pirktas gan Holandē, gan Igaunijā. Daži mezgli gatavoti tepat.
Līdz ar to panākts, ka gandrīz visu, ko ieved pa „Nelsa” vārtiem, lietderīgi izmanto.
Savlaik „Nelsa” kokzāģētava Aizkraukles pagastā izveidoja ļoti lielu mizu izgāztuvi, taču, tā rīkojoties, radās zaudējumi. Pašlaik sagatavots izgāztuves rekultivācijas plāns, kurš paredz izveidot tur atpūtas vietu. Ziemā tur varētu slēpot un braukt ar sniegadēli vai ragaviņām.
Izvēlas Skrīverus
No 1. oktobra Skrīveros darbojas „Nelsa” kokzāģētavas muitas noliktava, kurā diennaktī izkrauj līdz trīspadsmit dzelzceļa vagoniem ar zāģbaļķiem. Šajā reģionā Skrīveru dzelzceļa stacija kļuvusi par lielāko pārkraušanas vietu, radot desmit jaunu darbavietu.
Skrīveros savlaik kravu pārkraušanas stacija jau bijusi.
Kāpēc gan muitas noliktava izveidota nevis Aizkrauklē, bet Skrīveros? Izrādās, Aizkraukles dzelzceļa stacija, kaut tai ir pārkraušanas stacijas statuss, šiem mērķiem ir ļoti nepiemērota. Nav pat tik elementāras vietas kā rampa, pa kuru var piebraukt pie paša vagona. Savukārt dzelzceļa atzars ir privāts.
Nozīme bijusi arī tam, ka sadarbību piedāvājusi Skrīveru pašvaldība.
Veidojot muitas noliktavu, toties nācies saskarties ar „Latvijas dzelzceļa” nespēju operatīvi pieņemt lēmumus.
Bizness kļūst vienkāršāks
Kokmateriālu muitas noliktavu „Nelss” izveidojis ar nolūku. Daudz zāģbaļķu firma ieved no Krievijas, arī no Lietuvas. Tāpat lielu daļu saražotās produkcijas eksportē. Ievedot preci, uz robežas jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. To pašu preci izvedot, nodokli var saņemt atpakaļ. Tomēr tā ir liela nauda, kas ilgāku laiku iegulst Valsts kasē.
Noteikumi ļauj, piemēram, kokmateriālus izkraut muitas noliktavā, apstrādāt tos, bet pievienotās vērtības nodokli maksāt tikai par to daļu, kas paliek Latvijā. Ja te paliek skaidas, tad nodoklis jāmaksā par skaidām. Biznesā tas ir ievērojams atspaids.
Palicis laukums
Līdz ar jaunās zāģētavas nodošanu ekspluatācijā „Nelsa” kokzāģētavas rekonstrukciju var uzskatīt par pabeigtu. Ja biznesā veiksies, nākamajā gadā atliks vien sakārtot teritoriju. Tās pašreizējais segums nav paredzēts tik lielām slodzēm un ievērojami sabojāts.
