Sunākstes pagasta padomes komunālās daļas pārziņā nav daudz ēku, taču iedzīvotāju maksājumu parāds par komunālajiem pakalpojumiem un īri ir gandrīz septiņi tūkstoši latu.
Sunākstes pagasta padomes komunālās daļas pārziņā nav daudz ēku, taču iedzīvotāju maksājumu parāds par komunālajiem pakalpojumiem un īri ir gandrīz septiņi tūkstoši latu. Cīnīties ar parādniekiem esot bezcerīgi.
Lielākais nemaksātājs dzīvokli pamet
— Mūsu pārziņā ir trīs daudzdzīvokļu mājas un pašvaldības ēkas — skola, pagasta padome, sporta zāle, — stāsta Sunākstes pagasta padomes izpilddirektors Jānis Justs. — Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus sniedzam arī privātmāju saimniekiem. Šobrīd iedzīvotāju maksājumu parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir 4715 latu, par īri — 2252 lati. Par ūdeni un kanalizāciju vienam cilvēkam jāmaksā pusotra lata mēnesī, bet īres maksa trīsistabu dzīvoklim ir apmēram trīs lati.
Lielākais parādnieks par komunālajiem pakalpojumiem un īri nav maksājis vairākus gadus, sakrājot deviņsimt latu lielu parādu. Viņš no dzīvokļa aizgājis, līdz ar to parādu piedzīt nav iespējams.
— Tiesas ceļā mēģinājām šo parādnieku no dzīvokļa izlikt un piespiest parādu samaksāt, — stāsta Jānis Justs. — Tas neizdevās, bet nu viņš pats aizgāja, dzīvokli atstājot pašvaldībai. Šaubos, vai tas kādam būs vajadzīgs, jo parādu dēļ atslēgta arī elektroenerģijas un gāzes piegāde.
Par apkuri gādā paši
Toties ar apkuri pašvaldībai problēmu neesot — katrs pats gādā, lai viņa miteklī būtu silti.
— 1996. gadā atteicāmies no centralizētās apkures, jo nebija rentabli dažu māju dēļ uzturēt lielo katlumāju, — stāsta Sunākstes pagasta padomes priekšsēdētāja Ināra Vītola. — Par elektroenerģiju vien tad bija jāmaksā piecsimt latu mēnesī. Katrai daudzdzīvokļu mājai ierīkojām individuālo katlumāju, atsevišķus katlus ielikām arī skolā, bērnudārza ēkā, sportazālē. Tas ir daudz izdevīgāk.
Kopš šīs reorganizācijas iedzīvotāji paši gādā malku un rūpējas par kurināšanu. Ja kāda iekārta sabojājas, pašiem jādomā, kur ņemt jaunu.
— “Aleju” mājās sabojājās sūknis — iedzīvotāji paši vāca naudu un pirka jaunu, — stāsta Jānis Justs. — To darīja privatizēto dzīvokļu īpašnieki, bet pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu īrnieku daļu samaksāja pagasta padome.
Meža malā trūkst malkas
Ar tādu apkures kārtību vairums iedzīvotāju ir apmierināti. Paši var lemt, kad sākt apkuri, cik stipri kurināt. Arī karstais ūdens sezonas laikā ir nepārtraukti, bet vasarā — divas reizes nedēļā. Atliek vien sagādāt malku un kurināt.
— No katra dzīvokļa sezonai jāsarūpē piecpadsmit līdz septiņpadsmit kubikmetru kurināmā, — stāsta Jānis Justs. — Taču arī to ne visi spēj un grib sagādāt laikus.
— Interesanta situācija šajā ziņā ir mājās “Dailes”, — piebilst Ināra Vītola. — Rudenī malka parasti ir, bet apkures sezonas vidū pietrūkst, jo ne visi iedzīvotāji kurināmo sagādājuši.
Tukšos mitekļus nekāro
Kaut gan īres un komunālo pakalpojumu maksa Sunākstes pagastā nav liela, pašvaldībai pieder vairāki tukši dzīvokļi, kuri nevienam nav vajadzīgi.
— Cilvēki nevēlas dzīvokļus ar parādu. Turklāt vēl atslēgta elektrība un gāze, — stāsta Jānis Justs. — Biedē arī maksājumi, kuri nav lieli, taču bez darba un naudas pat tos nevar samaksāt.
Naudas trūkuma dēļ Sunākstē neviens neintersējas par privātas apsaimniekošanas sabiedrības veidošanu. Iedzīvotāji dzīvokļus gan privatizējuši, tomēr uzskata, ka pašvaldības paspārnē drošāk. Pagasta padomei nauda ir, bet privātai sabiedrībai viss būtu jāsāk no nulles.
