Kaut gan bija sausa un karsta vasara, no Skrīveru sēklkopības sabiedrības zālāju laukiem 280 hektāru platībā ievākta laba zālāju sēklu raža.
Kaut gan bija sausa un karsta vasara, no Skrīveru sēklkopības sabiedrības zālāju laukiem 280 hektāru platībā ievākta laba zālāju sēklu raža.
Stāsta zālāju agronome Sarmīte Jansone:
— Zālāju sēklas audzējam jau vairāk nekā 30 gadu. Audzējam divu šķirņu āboliņu, timotiņu, pļavas auzeni, ganību aireni, sarkano auzeni, pļavas skareni, kamolzāli, viengadīgo aireni un vasaras rapsi. Zālāju raža bija no 200 līdz 300 kilogramu no hektāra, bet rapsim — 25 centneri no hektāra.
Tā ir laba raža, tātad sausums nav kaitējis. Mēs zālāju laukus laikus nomēslojām ar slāpekli un paspējām nomiglot arī pret nezālēm. Pāris reižu jūnijā Skrīveros lija, bet zālāju sēklas sākām kult agrāk nekā citus gadus — jau jūlija pirmajās dienās. Ražu novākt turpinājām līdz septembrim, pēdējo no atāla vācām sarkano āboliņu.
Sēklas izkaltētas, nu tās gatavojam pārdošanai. Valsts sēklu kontroles departamentam sūtīsim arī sēklu analīzes. Pārdot varēsim ap 100 tonnu sēklu, sev jaunajiem sējumiem paturēsim ap divām tonnām.
Šogad pircēji brauca no visas Latvijas. Ceram, ka nākampavasar lielākie sēklu pircēji būs piensaimnieki, jo viņi arvien vairāk sāk apzināties, cik nozīmīgi katru gadu atjaunot pļavas un ganības, iesējot zālāju no jauna.
