Broņislavu Beču sastapām Valles pagasta Taurkalnes mežos. Tur vecais vīrs lasa čiekurus, kuru sēklas pārdod.
Broņislavu Beču sastapām Valles pagasta Taurkalnes mežos. Tur vecais vīrs lasa čiekurus, kuru sēklas pārdod.
Taurkalnietis Broņislavs ir pensionārs, bet, kā pats saka, “lai neierūsētu”, palīdz ciemata ļaudīm celtniecībā. Kad darba mazāk, brīvo laiku Broņislavs pavada mežā — ogojot, sēņojot un čiekurus lasot.
— Jau otro rudeni apkārtnes mežos vācu egļu un priežu čiekurus, — stāsta Broņislavs Bečs. — Čiekurus izkaltēju, izkratu sēklas un pārdodu tās meža darbiniekiem. Viņi no tām izaudzēs stādus. Piepelnu nedaudz pie pensijas, bet mežs iegūs kokus. Šogad čiekuru gan nav daudz — laikam karstajā vasarā sažuva, un sēklas izbira.
Broņislavs Bečs labprāt aizietu uz kādu kultūras pasākumu. Diemžēl Taurkalnē tādi nenotiekot.
— Bija mums dzelzceļnieku klubs. To izputināja, logus izsita, durvis izlauza. Tos, kuri pieļāva nama slēgšanu, vajadzētu sodīt, bet nevienam jau tas nerūp, — nopūšas Broņislavs Bečs. — Nu palikušas vienīgi bijušā bērnudārza telpas. Tur reizēm ir tikšanās ar pagastveci, bet koncerti vai teātra izrādes sen nav bijušas. Es pat neatminos, kad pēdējoreiz biju kādā pasākumā.
“Staburags” ieinteresējās par iespēju lasīt čiekurus un pārdot to sēklas. Kā noskaidrojām Aizkraukles virsmežniecībā, tā sēklas neuzpērk. Arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” struktūrvienība “Sēklas un stādi”, kas audzē stādus un iegūst sēklas, no privātpersonām tās nepērk.
— Mēs nezināmas izcelsmes sēklas nepērkam, tikai sertificētas un pārbaudītas, — stāsta “Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns. — Iespējams, no privātpersonām tās pērk individuālie audzētāji, kuriem sēklu kvalitāte nerūp. Diemžēl gadās arī negodīgi stādaudzētavu darbinieki, kuri nopērk nedaudz sertificēto sēklu un piemaisa tām no privātpersonām pirktās. Garantēt kvalitatīvus kokus no tādām sēklām nevar.
