Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks, vācu valodas skolotāja Dagnija Lūse, Skrīveru zinātnes centra padomes priekšsēdētājs Jānis Vigovskis un Iršu pagasta zemniece Valda Žukovska devās uz Vāciju — gūt bioloģiskās saimniekošanas pieredzi.
Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks, vācu valodas skolotāja Dagnija Lūse, Skrīveru zinātnes centra padomes priekšsēdētājs Jānis Vigovskis un Iršu pagasta zemniece Valda Žukovska devās uz Vāciju — gūt bioloģiskās saimniekošanas pieredzi.
Par Eiropas naudu brauc uz Vāciju
Valdu Žukovsku, Dagniju Lūsi, Jāni Vigovski un Jāni Ikaunieku vairākus gadus interesē bioloģiskā lauksaimniecība. Iršu pagasta zemnieku saimniecības “Dzirnavas” īpašniece Valda Žukovska jau pāris gadu saimnieko ar videi draudzīgām metodēm.
Jānis Ikaunieks savlaik gribējis šo tēmu iekļaut apmācības programmā Aizkraukles arodvidusskolā, taču Izglītības un zinātnes ministrija tādu ideju nav atbalstījusi, tomēr viņš nav zaudējis cerību. Jānis Vigovskis kopā ar kolēģiem Skrīveru zinātnes centrā veic pētījumus, kuras augkopības kultūras būtu piemērotākas bioloģiskajai saimniekošanai.
Lai iepazītu citu valstu pieredzi šajā nozarē, tapa projekts “Bioloģiskās lauksaimniecības pieredzes gūšana Vācijā”, kurš saņēma Eiropas Savienības finansējumu.
Palīdz videi draudzīgais fans
Nedēļu nodzīvojusi Vācijā, Lejassaksijā, Amelinghauses ciematā, saimniecībā “Bauckhof”, četrotne guvusi milzum daudz jaunu iespaidu un ideju, ko nākotnē varētu realizēt arī Latvijā.
Vācijā mūsu lauksaimniekus sagaidīja un visu izrādīja Volfgangs Jorges, kurš pats ilgstoši nodarbojies ar bioloģisko saimniekošanu, taču nu ir pensijā un saimniecību vairs nevada. Viņš jau 13 gadu brauc uz Latviju, konsultē zemniekus un mudina izvērst bioloģisko lauksaimniecību.
Tikai viens mērķis
“Bauckhofa” ir Bauku dzimtas saimniecība. Šobrīd tās īpašnieks ir Joahims Bauks, kurš noteicis, ka te jāsaimnieko tikai ar videi draudzīgām metodēm, to nedrīkst pārdot un viņa pēcteči nevar mantot, ja vēlas izmantot citiem mērķiem. Vācijā ir daudz bioloģisko saimniecību, taču šī no citām atšķiras ar to, ka te ražo, pārdod un rāda.
Trīs kopā
“Bauckhofa” sastāv no trijām palielām saimniecībām, un katra specializējusies citā nozarē. Kopā ar Bauku ģimeni saimniecībā strādā vairāk nekā simt cilvēku. Zemes nav pārāk daudz — 139 hektāri aramzemes, 68 hektāri pļavu un 146 hektāri meža.
Augsnes auglību bez ķimikālijām te panāk jau 40 gadu. Lieto tikai zaļmēslojumu un kompostu, lopus piebaro ar saimniecībā izaudzētu un sagatavotu spēkbarību. Saražotās produkcijas pārstrādē konservantus neizmanto.
Laukā lopi izturīgāki
Saimniecībā ir slaucamas govis, gaļas liellopi, cūkas, arī zirgi. Lopi dzīvo gan kūtī, gan āra nojumēs. Saimnieki uzskata, ka lopi paši var izvēlēties, kur grib uzturēties, taču ārā augušie ir izturīgāki un veselīgāki. “Bauckhofā” audzē arī ‘Dexter’ šķirnes govis. Viņas ir mazākas augumā, vajag par 30 procentiem mazāk barības. Govis dod desmit litru piena dienā un visu gadu dzīvo ārā. Arī nobarojamos buļļus līdz trijiem mēnešiem tur brīvā dabā, tikai vēlāk izvieto fermā.
Izslauktais piens no fermas pa caurulēm nonāk tieši sierotavā, kur ražo vairāku veidu sieru. Arī viesiem no Latvijas katru rītu brokastīs bijis vismaz triju veidu siers.
Visu dara paši
Graudus samaļot, gatavo brokastu musli, kēksu, pankūku un citu izstrādājumu sauso maisījumu. Paši cep arī maizi. Saimniecībā ir siltumnīcas, kurās audzē dārzeņus, ir sava galdniecība, tajā ražo mēbeles pašu vajadzībām.
Nodarbojas arī ar mežizstrādi. Viss iekārtots ļoti racionāli. Piemēram, lai baļķi nebūtu jāved uz apstrādes cehu, izmanto pārvietojamo gateri. Ir pat keramikas darbnīca, kurā gatavo māla traukus pašu vajadzībām un pārdošanai.
Skaidas silda un tīra ūdeni
Saimniecībā izmanto visus ražošanas atlikumus. Ēdiena paliekas izbaro cūkām. Kokapstrādē radušās skaidas sadedzina koģenerācijas iekārtā, kas pašu vajadzībām ražo elektroenerģiju un siltumu.
Paši attīra arī notekūdeņus. “Bauckhofā” ir Lejassaksijā pirmās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Ūdens tajās tek cauri vairākiem baseiniem, kuros kā filtru izmanto dabīgas vielas, piemēram, kokapstrādes atkritumus un niedres. Pēdējā tilpnē tas nonāk tīrs un iesūcas zemē.
Ciena sentēvu tradīcijas
Līdz ar modernām ražošanas, pārstrādes un fasēšanas iekārtām saimniecībā ir ierīces, kuras darbojas pēc sentēvu metodēm, jo vācieši ļoti ciena senču tradīcijas. Piemēram, dzirnavās blakus supermodernai kompjuterizētai maltuvei ir graudu maltuve ar milzu dzirnakmeni.
Viss atbilst Eiropas standartiem, jo saimniecībā saražoto arī eksportē. Pirms produkcija nonāk tirgū, tās kvalitāti pārbauda saimniecības laboratorijā. Tur analizē arī lauku un meža augsnes paraugus. Ierīkoti izmēģinājumu lauciņi.
Apsmej, novēro un atbalsta
Ceļš līdz tādai saimniecībai Bauku ģimenei bijis garš un arī smags, jo valdības atbalsts jūtams tikai pēdējos gados. Vācieši iepriekšējo laiku dala trijos posmos — sākumā par videi draudzīgiem saimniekiem cilvēki smējušies, tad novērojuši viņus un tikai pēdējos desmit gados saimnieki guvuši atzinību.
Vācieši apjautuši, ka tieši ģenētiski modificēta pārtika, produkti, kuru sastāvā ir ķīmiskas vielas un konservanti, paaugstina saslimstību. Tāpēc pieprasījums pēc tīriem un dabīgiem produktiem kļūst arvien lielāks, arī valsts atbalsta šīs saimniecības, piedāvājot nodokļu atlaides.
Piektā daļa iepērkas “Bauckhofā”
Trijos “Bauckhofas” veikalos, kurus Vācijā sauc par pagalmu tirgiem, iepērkas 20 procentu tuvējā ciematiņa iedzīvotāju. Tajā dzīvo aptuveni četri tūkstoši cilvēku. Pāri nepaliek nekas, reizēm pat pietrūkst. Šajos veikalos var nopirkt ne tikai visu “Bauckhofā” saražoto, bet arī citu ekoloģiski tīros ražojumus, pat kosmētiku un zāles.
Protams, šādas preces ir dārgākas nekā lielveikalos piedāvātās. Ražošanas izmaksas gan ir zemas, bet preci sadārdzina tas, ka ļoti daudz izmanto roku darbu. Tā kā saražoto pārdod paši savos veikalos, par cenām var vienoties.
Atbalsta invalīdus
“Bauckhofā” izveidots arī apmācības centrs, kurā divu nedēļu praksē ierodas skolēni. Viņi apgūst teorētiskas zināšanas par šo nozari, kā arī piedalās visos lauku darbos.
Saimniecība iesaistījusies valdības atbalstītajā invalīdu nodarbinātības projektā. Invalīdi praktizējas visās saimniecības nozarēs, lai izprastu, kas viņiem patīk un padodas vislabāk, lai turpinātu strādāt. “Bauckhofā” invalīdi dzīvo pilnvērtīgi — strādā, atpūšas, te rūpējas arī par viņu veselību.
Pelna palīgnozares
Pēc brauciena zinātnieks Jānis Vigovskis atzīst: “Bija interesanti vērot, kā lauksaimniecībā naudu pelna nevis lauksaimniecība, bet palīgnozares — pārstrāde, tirdzniecība, apmācība, mežs. Latvijas zemnieki aprobežojas tikai ar ražošanu, taču doma, ka zemnieks pats visu var izdarīt, nemaz nav tik nereāla.”
Tas ir dzīvesveids
Valda Žukovska piebilst: “Arī šāds saimniekošanas modelis nav nereāls. Viss ir iespējams. Latvieši jau senatnē izmantoja daudz no tā, ko redzējām Vācijā, tikai laika gaitā daudz kas zudis. Mums vienkārši jāatgriežas pie senajām tradīcijām, izmantojot mūsdienu iespējas.”
Žukovskas kundzes vadītā saimniecība “Dzirnavas” gatavojas saņemt bioloģiskās saimniecības sertifikātu. Vairāki zemnieki gan uzskata, ka šobrīd tam nav nekādas nozīmes, jo lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas neatšķiras. “Negribu veidot videi draudzīgu saimniecību, domājot par produkcijas pārdošanu. Tas vienkārši atbilst manai pārliecībai un vēlamajam dzīvesveidam. Gribu uzturā lietot veselīgu pārtiku,” saka “Dzirnavu” saimniece.
Mērķis — apmācības centrs
Jānis Vigovskis piebilst: “Nevar teikt, ka šim sertifikātam nav nekādas nozīmes. No pagājušā gada saimniecības, kurām ir šāds sertifikāts, par sējumu platībām saņem divreiz lielākas subsīdijas, lielākas tās ir arī par bioloģisko ražošanu.”
Šiem cilvēkiem ir arī kopīgs mērķis — nākotnē Aizkraukles rajonā izveidot bioloģiskās lauksaimniecības apmācības centru. Sākums jau ir. Sabiedriskā organizācija “Vidzemes aplis” kopā ar Skrīveru zinātnes centru pagājušajā gadā Iršu pagastā organizēja bioloģiskās saimniekošanas kursus. Zemnieki cer, ka aizsāktā sadarbība turpināsies un varēs likt lietā arī Vācijā gūto pieredzi.
