Valdība beidzot piešķīrusi sen solītos septiņus miljonus latu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas īstenošanai ar mērķi veicināt ekonomisko attīstību laukos.
Valdība beidzot piešķīrusi sen solītos septiņus miljonus latu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas īstenošanai ar mērķi veicināt ekonomisko attīstību laukos.
Nauda piešķirta no privatizācijas fonda. Piecus miljonus latu piesaistīs caur Hipotēku banku, tajā skaitā 2,2 miljonus latu bankas pašu kapitāla palielināšanai un 2,8 miljonus — atbalsta maksājumu jeb grantu finansēšanai. Lauku attīstībai kredītgarantiju fonda palielināšanai piešķirti 1,4 miljoni, bet 600 tūkstošu latu paredzēti Lauku atbalsta dienestam līgumu slēgšanai.
Atbalstu saņems fiziskas un juridiskas personas, kuras dibinās uzņēmumus vai pārtaps par komersantiem, īstenojot nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības projektus jebkurā vietā, izņemot Rīgu, Rīgas rajonu, Liepāju, Daugavpili, Jūrmalu, Jelgavu, Rēzekni, Ventspili, kā arī tos rajonu centrus, kuriem nav piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss.
Kredītgarantijas piešķirs 70 procentu apmērā no aizdevuma summas. Grantus varēs piešķirt 30 procentu apmērā no projekta attaisnotajiem izdevumiem, bet kopsummā ne vairāk par 10 tūkstošiem latu. Ja projektu īstenos laukos, atbalsta maksājumu palielinās par 10 procentiem no attaisnoto izdevumu summas.
Zemkopības ministrijas speciālisti lēš, ka laukos bezdarbs varētu samazināties par 15 procentiem. Enerģisks uzņēmējs laukos var attīstīt tūrismu, nojaukt vecas ēkas, nodrošināt elektrības un ūdens apgādi, naturālās saimniecības pārveidot par komerciāliem uzņēmumiem utt.
Ko par šo programmu domā Aizkraukles rajona vietējo pašvaldību vadītāji?
Aivars Strazdiņš, Sērenes pagasta padomes priekšsēdētājs
— Sērenē diezin vai būs kāds uzņēmējs, kurš spētu attīstīt nelauksaimniecisko biznesu. Ja nu vienīgi kādu tūrisma attīstības projektu varētu veidot kopīgi ar Seci un Jaunjelgavu. Pagasta tūrisma objekti, piemēram, Sērenes pilskalns, mums pašiem vispirms jāsakopj. Cik varam, to darām, bet vajag arī naudu, kuras mums nav.
Jānis Daģis, Klintaines pagasta padomes priekšsēdētājs
— Ja būtu uzņēmīgs cilvēks, varbūt varētu izveidot kādu nelielu pakalpojumu uzņēmumu. Tomēr atbalsta summa ir pārāk maza, lai kaut ko uzbūvētu. Ar šādiem projektiem jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tie balsta tikai bankas, bet projekta izstrādātājam doto naudu valsts ar uzviju paņem atpakaļ.
Vija Dudeniča, Daudzeses pagasta padomes priekšsēdētāja
— Neviens pagastā par šo programmu nav interesējies. Daudzesē piesaistīt tūristus nevaram, pat mazai kafejnīcai trūktu klientu. Par veco fermu drupu nojaukšanu gan kādam varētu rasties interese. Manuprāt, cilvēkam pašam jāseko visam līdzi un jāizdomā, ko var un ko nevar paveikt.
