Pļaviņiete Tamāra (redakcijā uzvārds zināms) “Staburagā” vērsās bezgala sarūgtināta — ārstu dēļ sievietei nācies piedzīvot nepatīkamu brīdi. Uztraukumu rezultātā viņai arī pasliktinājusies veselība.
Pļaviņiete Tamāra (redakcijā uzvārds zināms) “Staburagā” vērsās bezgala sarūgtināta — ārstu dēļ sievietei nācies piedzīvot nepatīkamu brīdi. Uztraukumu rezultātā viņai arī pasliktinājusies veselība.
Konkurenta pacientei nepienākas
Sievieti sarūgtinājis endokrinologs Dainis Kaķis, kurš nedevis bezmaksas glukometru — ierīci, ar kuru nosaka cukura daudzumu asinīs.
— Esmu cukurslimniece, man palika ļoti slikti un nonācu slimnīcā, — stāsta Tamāra. — Pateicoties ārsta Valda Grīga rūpēm, veselība uzlabojās, bet biju spiesta lietot insulīnu. Slimnīcā uzzināju, ka endokrinologs Dainis Kaķis kā humānās palīdzības sūtījumu saņēmis glukometrus, ko pacientiem dod bez maksas. Lūdzu, lai arī man tādu iedod. Dainis Kaķis atteica, ka ārsta konkurenta pacientiem aparātu nedos. Lai es indējos tālāk!
Pēc tāda atteikuma slimniecei kļuvis slikti, un viņa raudādama aizgājusi. Tagad sieviete ārstējas pie endokrinologa kaimiņrajonā.
— Nesaprotu, kam Aizkrauklē domāti bezmaksas humānās palīdzības glukometri — ārstam vai pacientiem? — jautā Tamāra.
“Humpalu” aparātu nav
Kā “Staburags” noskaidroja, nekādi humānās palīdzības glukometri Aizkraukles poliklīnikā nav saņemti. Tādu noteikti arī nebūs, jo glukometrs ir sarežģīta ierīce precīziem mērījumiem, tā derīga apmēram divus gadus.
— Aizkraukles poliklīnika nav saņēmusi humānās palīdzības glukometrus, kā domā paciente, — stāsta ārsts Dainis Kaķis. — Turklāt mums tādi nemaz nederētu, jo ārzemnieki parasti dāvina lietotas lietas, taču glukometrs ir pārāk komplicēts aparāts, lai mēs pieņemtu jau lietotu.
Tomēr bezmaksas glukometri Aizkraukles poliklīnikā ir, un tos jau saņēmuši vairāki pacienti. Diemžēl pārsvarā tie, kuri lieto vienas konkrētas firmas insulīnu.
— Latvijā insulīnu izplata trīs firmas, kuras ir ieinteresētas, lai slimnieks pirktu tikai to preci, — stāsta Kaķa kungs. — Pasaulē pazīstamā dāņu firma “NOVO NORDISK” ieinteresē, dāvinot slimniekiem jaunus bezmaksas glukometrus, injektorus un citas vajadzīgas lietas, kas maksā diezgan dārgi. Bez maksas glukometrus saņēmuši visi slimnieki, kuri lieto šīs firmas insulīnu. Agrāk arī citas firmas dāvināja glukometrus, tad tos devām visiem pacientiem, bet tagad tādus aparātus dāvina tikai viena firma. Pārējās reizēm uzdāvina vienkāršus injektorus.
Citiem dot nav ļauts
Vai glukometrus nevarētu dot visiem pacientiem, kuriem tie vajadzīgi, nešķirojot, kādas firmas insulīnu viņi lieto? Ārsts Kaķis teic, kas tas neesot iespējams.
— Firma “NOVO NORDISK”, kura dāvina glukometrus, prasa stingru uzskaiti, — stāsta endokrinologs. — Par katru ierīci jāizpilda speciāls talons, kas jāsūta uz “NOVO NORDISK”. Tur pārbauda, vai bezmaksas glukometru saņēmušais ir šīs firmas insulīna lietotājs. Līdz ar to citas firmas insulīna lietotājiem mēs “NOVO NORDISK” piegādātos glukometrus nevaram dot. Tieši tādēļ arī radušās domstarpības ar Tamāru — viņa lieto insulīnu, kuru izplata firma, kas bezmaksas glukometrus pacientiem nedāvina.
Jāpērk pašiem vai jāmaina insulīns
Tamāra nav vienīgā slimniece, kurai bezmaksas glukometrs nepienākas, bet tāds jāpērk pašai. Glukometrus apmēram par 15 latiem var iegādāties aptiekā.
— Ir arī cita iespēja, — teic Dainis Kaķis. — Jāmaina insulīns, izvēloties tās firmas, kas atbalsta pacientus ar bezmaksas glukometriem un citām lietām. Protams, mainot insulīnu, jākonsultējas ar ārstu. Var gadīties, ka izvēlētais insulīns slimniekam nemaz neder.
Trūcīgajiem iespēja īrēt
Ja slimniekam nav naudas glukometra iegādei un arī insulīnu mainīt nav iespējams, nepieciešamo aparātu var īrēt.
— Mums ir vairāki glukometri, ko trūcīgajiem slimniekiem uz laiku varam iedot lietošanai, — stāsta Dainis Kaķis. — Naudu par glukometra lietošanu neprasām, vien gribam, lai pēc norunātā laika pacients aparātu atdod. Diemžēl ir cilvēki, kuri to “aizmirst” un uz laiku ņemto glukometru pat nedomā atdot.
Vainojams informācijas trūkums
Domstarpību par bezmaksas glukometriem varēja nebūt, ja slimniekiem būtu pietiekama informācija par iespējām tādus saņemt. Kā pārliecinājās “Staburags”, Aizkraukles poliklīnikā nekur nav rakstīts, kura firma tās insulīna lietotājiem dāvina medicīnas aparātus un kura ne. Arī ārsti atzina, ka viņi insulīna lietotājam ne vienmēr paskaidro, kurš insulīns ir ar “piedevām”, jo jālieto tas medikaments, kurš tajā brīdī ir. Līdz ar to slimnieks, izvēloties “nepareizo” firmu, ir cietējs — viņam glukometrs jāpērk pašam.
— Būtu jau labi, ja visi slimnieki saņemtu vienas firmas insulīnu un šī firma visiem dāvinātu glukometrus un injektorus, — saka endokrinologs Dainis Kaķis. — Taču reāli tā nekad nebūs, jo ne visi slimnieki var lietot vienu preparātu. Arī ārstam, kurš pacientam insulīnu izraksta, ne vienmēr krājumā ir tieši tas medikaments, kura izplatītājs bez maksas dod glukometru.
***
FAKTS.
Aizkraukles rajonā ir apmēram 700 diabēta slimnieku. Deviņdesmit procentu no tiem, kas injicē insulīnu, glukometrus saņēmuši bez maksas.
