Šodien ir mana melnā diena. Jūs visi trīs, Andri, Einar un Ērik, mani pametat likteņa varā!
Šodien ir mana melnā diena. Jūs visi trīs, Andri, Einar un Ērik, mani pametat likteņa varā!
Es jūs mīlēju lētticīgā jūsmā un domāju, ka šī eiforija nekad nebeigsies, bet… Šodien radio un televizors ir mani lielākie ienaidnieki, jo tajos trūkst jūsu klātbūtnes. Nedzird vairs Andra uzmundrinošo “Labrīt!”, neredz vairs Ērika noskumušo vaigu, manī vairs nelūkojas jauno laiku vedēja Einara ērgļa skatiens. Mierinu vien ar domu, ka jauko mīlas laiku man atgādinās mīļlietiņas — dažādi bukletiņi, vēstules, pildspalvas, oranži baloni.
Ar laiku esmu iecerējusi iekārtot zudušās mīlas piemiņas stūrīti. Dzerot vīnu un klausoties smeldzīgas melodijas, es domāšu par īstiem vīriešiem, nevis tādiem kā mans Indriķis. Tiesa gan, vēlēšanu reklāmu ietekmē viņš nedaudz pietuvojies mana sapņu vīrieša ideālam. Uz visiem maniem jautājumiem Indriķis atbild: “Kā lemsi, tā būs!”.
Izabella
