Braucot pa Latviju, ceļmalās redzam krustus, kas atgādina par šajā vietā bojāgājušajiem.
Braucot pa Latviju, ceļmalās redzam krustus, kas atgādina par šajā vietā bojāgājušajiem. Es saprotu, ka tuvinieka nāve ir liels zaudējums, bet vai šādā veidā mēs sāpes mazinām? Kādas izskatītos ceļmalas, ja visi bojāgājušo tuvinieki liktu krustus? Aizstāvji gan iebilst, ka krusti pārgalvīgajiem braucējiem atgādina ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Tad jau ceļmalās nestādīsim kokus, bet gan raksim krustus.
