Par spīti ekonomiskajai stabilitātei un ienākumu pieaugumam Austrumeiropas un NVS valstīs, tomēr pašnāvību skaits un mirstība jauniešu vidū krietni apsteidz Eiropas Savienības valstu rādītājus.
Par spīti ekonomiskajai stabilitātei un ienākumu pieaugumam Austrumeiropas un NVS valstīs, tomēr pašnāvību skaits un mirstība jauniešu vidū krietni apsteidz Eiropas Savienības valstu rādītājus, teikts publicētajā ANO Bērnu aizsardzības fonda (UNICEF) ziņojumā “Sociālais monitorings”.
Kā norādīts pētījumā, 2000. gadā šajā reģionā vidējais pašnāvību gadījumu skaits ir 7,6 uz 100 000 iedzīvotājiem. Vislielākais pašnāvību skaits reģionā reģistrēts Krievijā, kur 2000. gadā dzīvi pašnāvībā beiguši 36,9 jaunieši no
100 000 cilvēkiem. Latvijā šis rādītājs ir 21,8, Igaunijā — 24,1, Lietuvā — 26,6, savukārt Polijā — 14,1.
Vislielākais pašnāvības gadījumu skaits meiteņu vidū ir Lietuvā, kur 2000. gadā pašnāvību izdarīja 14,9 meitenes no 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt Latvijā šis skaitlis ir viens no mazākajiem reģionā — 4,5 meiteņu pašnāvības gadījumi, Igaunijā — 9,6 meiteņu pašnāvības gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, Krievijā — 8,7, Baltkrievijā — 3,3, bet Polijā — 2,7.
Lielais nepilngadīgo mirstības līmenis un nopietnās izglītības un veselības aprūpes problēmas kavē labvēlīgas sociālās vides veidošanos jaunajai paaudzei, teikts ziņojumā. Mirstības līmenis Krievijas jauniešiem vecumā no 20 līdz 24 gadiem 2000. gadā bija lielāks nekā jebkur citur reģionā un lielākais kopš 1989. gada — 496,1 gadījums uz 100 000 cilvēkiem.
Arī Baltijas valstīs reģistrēts viens no lielākajiem jauniešu mirstības līmeņiem reģionā: Latvijā — 256,3, Lietuvā — 231,8 Igaunijā — 226,2 gadījumi 100 000 cilvēkiem. Vismazākais jauniešu mirstības līmenis ir Armēnijā, kur reģistrēti 68,7 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem.
Kā nelabvēlīgs sociālais faktors ziņojumā minēts lielais šķirto laulību skaits, kas viens no lielākajiem ir Igaunijā — 77,1 no 100 noslēgtām laulībām šķir. Igaunijai seko Krievija ar 70 šķirtām laulībām no 100, Baltkrievija ar 69,6, Latvija ar 66,6, Lietuva ar 64,4 šķirtām laulībām. Savukārt Polijā 2000. gadā šķirtas 20,3 no 100 noslēgtajām laulībām.
Krievijā 2000. gadā bija arī mazākais vīriešu dzīves ilgums reģionā — 59 gadi, kas ir mazāk nekā Indijā. Latvijā vīriešu dzīves ilgums bija aptuveni 64,9 gadi, savukārt Igaunijā — 65,1 gads, Lietuvā — 67,6 gadi.
Pētījumi veikti par sociālo situāciju 27 centrālās un Austrumeiropas un NVS valstīs laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam.
Noslēgumā pētījuma autori norāda, ka nacionālie ienākumi laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam ir palielinājušies gandrīz katrā NVS, Centrālās un Austrumeiropas valstī. Turklāt reģiona bezprecedenta ekonomiskajai stabilitātei un faktam, ka to nav skārusi nesenā ekonomiskā lejupslīde, vajadzētu uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.
