Vieni no kaismīgākajiem senu automašīnu faniem ir skrīverieši Zigrīda un Aivars Sprukti.
Vieni no kaismīgākajiem senu automašīnu faniem ir skrīverieši Zigrīda un Aivars Sprukti. Nepilnos septiņos gados viņu rokās nonācis vairāk nekā pussimt sešdesmito, septiņdesmito gadu automašīnu, kuras iespēju robežās atjaunotas un joprojām ripo Latvijas ceļos.
— Man nepatīk plaša patēriņa preces, kuras lieto katrs cilvēks, — stāsta Aivars Sprukts. — Tāpat nevēlos braukt ar tādu automašīnu, kādu ir daudz. Reizēm pat nevar saprast, kādas markas automašīna brauc — visas vienādas. Tādēļ izvēlējos vairākus gadu desmitus vecus braucamos, ar kādiem pārvietojas retais. Jau agrā jaunībā — septiņdesmitajos gados — vizinājos ar ārzemju automašīnām, jo tēvam kaimiņos dzīvoja jūrnieki, kuri mašīnas veda no ārzemēm. Es tās gluži vai iemīlēju.
Tādas iepatikušās arī Zigrīdai, un nu Spruktu ģimene aizrāvusies ar vecajām automašīnām.
— Tas pat nav vaļasprieks, tas ir dzīvesveids — braukt ar trīsdesmit gadu vecu auto, — teic Zigrīda Sprukte. — Šīm automašīnām piemīt individualitāte, tās ir burvīgas savas oriģinālās, neparastās formas dēļ. Ir ļaudis, kuri sajūsmā par jauniem, moderniem automobiļiem, bet mums patīk senāki auto. Pirmais — jūrnieku FORD
Pirmā Spruktu ģimenes neparastā automašīna bija 1966. gadā ražotais FORD Mercury Comet. Latvijā tas nonācis jau 1972. gadā — atveduši jūrnieki. Līdz brīdim, kad pirms sešiem gadiem to iegādājās Aivars, automašīna jau bija pamatīgi nolietota un vairākkārt pārbūvēta.
— No īstā FORD Mercury tajā bija palicis gaužām maz, — stāsta Aivars Sprukts. — Septiņdesmitajos gados oriģinālas ārzemju automašīnu rezerves daļas Latvijā dabūt bija grūti, tādēļ fordā ielikts volgas dzinējs, piemontēts volgas tilts un citas daļas. Pat priekšējais stikls bija pielāgots no padomju volgas.
Cik bijis iespējams, Sprukti automašīnu saremontējuši un kādu laiku ar to braukuši. Vēlāk tai atrasti jauni saimnieki, bet vietā iegādāts gadu jaunākais VOLVO 164 — ziemeļnieku pirmais mēģinājums radīt luksus klases automobili.
Interesē neparastais
Pēc VOLVO bijis nākamais sešdesmito gadu auto, tad vēl viens, vēl un vēl… Viens pēc otra Spruktu ģimenes sētā mājvietu radušas dažādas automašīnas, kas autorūpnīcas atstājušas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Gadījies arī pa kādam jaunākam modelim, taču arī tam noteikti bija jābūt reti sastopamam, piemēram, PORCHE sporta auto, kādu Latvijā ir tikai daži.
— Mums patīk un interesē visas automašīnas, kurām ir neparasta forma, uzbūve, — stāsta Aivars Sprukts. — Nav būtiski, kādā tehniskā kārtībā ir automašīna. Galvenais, lai tā būtu savdabīga un izraisītu interesi. Nesmādējam arī Padomju Savienībā ražotos vecos automobiļus — šobrīd mums ir ne tikai vairāki ārzemju auto, bet arī GAZ 21 Volga, kuru plānojam atjaunot.
Vecos spēkratus “medī” uzpircēji
Automašīnas Aivars Sprukts meklē gan sludinājumos, gan ar paziņu starpniecību. Visi draugi un paziņas zina par Zigrīdas un Aivara Spruktu aizraušanos. Tiklīdz padzird, ka pārdod kādu senāku automašīnu, paziņo par to skrīveriešiem.
— Interesantu automašīnu var arī atrast sētmalē, kur tā, saimniekam nevajadzīga, ieaugusi zālē, — stāsta Aivars Sprukts. — Pēdējos gados aktīvāki kļūst tādu auto uzpircēji, kuri speciāli braukā un lauku mājās skatās, vai tur nav saglabājies kāds sens spēkrats. Viņi automašīnas par diezgan lētu naudu nopērk, restauratori atjauno, un tās nonāk tirgū ārzemēs, kur maksā ļoti dārgi. Uzpircējus gan vairāk interesē pirmskara ražojumi, tādēļ divdesmit un trīsdesmit gadu vecas automašīnas vēl var atrast. Tās gan pārsvarā krietni nolietotas un sabojātas.
Remontē abi ar sievu
Nolietotās automašīnas Aivars cenšas atjaunot. Šajā darbā aktīvi palīdz Zigrīda.
— Nav jau gluži tā, ka es sīki izjauktu dzinēju, tomēr remontēt auto man patīk, — stāsta Zigrīda Sprukte. — Automašīnas mani interesē jau kopš bērnības, esmu pat speciāli mācījusies to uzbūvi.
— Mēs mēģinām savest kārtībā katru automašīnu vismaz tiktāl, lai ar to var droši braukt, — teic Aivars Sprukts. — Ja izdodas, atjaunojam arī automašīnu dekoratīvos elementus, salonu.
Ar saremontētajām automašīnām skrīverieši kādu laiku brauc paši, tad tās pārdod vai iemaina un jau meklē citu veco braucamo, lai atkal sāktu remontu.
FORD, GAZ — vai viens autors?
Nebeidzamie auto remontdarbi aizņem ne tikai laiku, bet arī prasa finanses rezerves daļu iegādei. Naudu Spruktu ģimene gūst, pārdodot iepriekšējās automašīnas, taču ne vienmēr izdodas atrast vajadzīgo detaļu.
— Oriģinālās detaļas vecām automašīnām dabūt nav viegli, taču es nepretendēju uz simtprocentīgu oriģinālu auto, kuram katra daļa izgatavota tajā pašā laikā, kad tapis auto, — stāsta Aivars Sprukts. — Tādēļ neuztraucos — ja neatrodu īsto daļu, lieku pielāgotu. Apbrīnojami, bet atšķirīgiem modeļiem ir tik daudz vienādu detaļu, ka, šķiet, tos radījis viens autors. Piemēram, amerikāņu FORD der daudzas GAZ Volgas detaļas, lai gan abu automašīnu ražotājus šķir okeāns. Diemžēl ir arī mašīnas, kuras detaļu trūkuma dēļ saremontēt neizdevās.
Vecās krietni izturīgākas
No malas raugoties, varbūt šķiet, ka vecās automašīnas lielākoties ir nekas vairāk par sarūsējušu bleķu kaudzi. Tomēr tā nav — Aivars Sprukts apgalvo, ka pat sabojātas vecās automašīnas ir pārākas par daudziem mūsdienu auto.
— Agrāk automašīnas ražoja pamatīgas un izturīgas, — stāsta Aivars Sprukts. — Mūsdienu braucamie pat niecīgā triecienā izjūk, bet vecās iztur pamatīgus belzienus. Nesen manā vecajā DODGE busā ietriecās folksvāgens. Busam pāris švīku, bet folksvāgens nav atjaunojams. Vienīgi ekonomijas vecajiem auto nav — lielie dzinēji degvielu tērē uz nebēdu.
Par katru savs stāsts
Par katru automašīnu Spruktu ģimenei ir savs stāsts, ko papildina foto un videomateriāli — Spruktu ģimene katru savu automašīnu fotografē vai filmē.
— Mēs ļoti daudz varam pastāstīt par dažādu marku automašīnām, turklāt paši no savas pieredzes, nevis teorētiskās literatūras, — stāsta Aivars Sprukts. — Zinām, kā tās būvētas, kādi ir plusi un mīnusi. Paši esam izbaudījuši, cik “ērti” ziemā braukt ar speciāli Āfrikas tirgum ražotu automašīnu. Darbojoties ar vecajiem auto, esmu uzzinājis, ka jau sešdesmitajos gados automašīnām bija cinkotās virsbūves, bet automātiskās pārnesumkārbas bijušas jau piecdesmito gadu padomju volgai.
Sapņo par kadiljaku
Braucis un remontējis dažādas automašīnas, Aivars Sprukts tomēr nav ieguvis savu sapņu auto — īpašas formas CADILLAC, ražotu piecdesmito gadu vidū. Pagaidām tāds vēl nav atrasts, taču Aivars saka — viss vēl priekšā!
— Tikmēr remontēsim un brauksim ar tādām automašīnām, kādas varam dabūt, — saka Aivars Sprukts, kurš šobrīd pārmaiņus brauc ar DODGE busu un interesantas krāsas OPEL.
Savukārt Zigrīdai Spruktei ļoti patīk veco modeļu MERCEDES, kā arī ātri sporta auto. Ikdienā no ātruma gan nav ne vēsts — Zigrīda brauc ar 1976. gada VW Kaefer un teic, ka nelielā “vabole” ir viena no labākajām automašīnām.
