Aizkraukles novada ģimnāzijā notika Dzejas dienām veltīts pasākums. 12. klases skolēni skolotājas Lolitas Ondzules vadībā veidoja dzejas teātri par Aleksandra Čaka dzeju.
Aizkraukles novada ģimnāzijā notika Dzejas dienām veltīts pasākums. 12. klases skolēni skolotājas Lolitas Ondzules vadībā veidoja dzejas teātri par Aleksandra Čaka dzeju.
Mēs izejam Aizkraukles ielās, soļojam pa trotuāru, kur savu sirdi atstājis Čaks. Jūs teiksiet: “Te jau nav Rīga!”. Bet Aleksandra Čaka sirds mīt uz visiem pasaules trotuāriem.
Sastopam pilsētas zēnus, invalīdus, kareivjus, zābaku spodrinātājus, ubagus, dzērājus un mīlētājus. Čaka balss skan ne tikai cilvēkos, bet arī logos, ielās, kāpnēs.
Caur pieciem dažādiem miniatūrveida dzejas teātriem iepazinām Čaku. Mācījāmies just, runāt, domāt, baudīt romances un mīlēt. Un katrs šajā dzejā atrada kaut ko sev, jo Aleksandrs Čaks dzīvo paralēlās pasaulēs — tumšajā un gaišajā, reālajā un romantiskajā, pilsētas centrā un nomalē, nabagos un bagātajos, bērnos un pieaugušajos, sāpēs un priekā. Tas ir dzejnieks — pilsētas pulss. Vienmēr nemierīgs un neapstādināms. Katram atmiņā paliks kāda smeldzīga romance, kustība, doma, mirklis… vai arī ēna no trotuāra.
Lāsma Līcīte, Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klases skolniece
