Otrdien Aizkraukles rajona padomes zālē ar vietējo vēlēšanu komisiju pārstāvjiem tikās Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Kristīne Kurzemniece.
Otrdien Aizkraukles rajona padomes zālē ar vietējo vēlēšanu komisiju pārstāvjiem tikās Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Kristīne Kurzemniece. Viņa atbildēja arī uz “Staburaga” jautājumiem.
— Vai 8. Saeimas vēlēšanu kārtībā ir kaut kas jauns?
— Jā, šajās vēlēšanās deputātu kandidāti nedrīkst būt novērotāji. Tas ir strikti jāievēro. Ja kāds vēlēšanu iecirknī tomēr ierodas, jālūdz viņu doties projām.
— Cik novērotāju no katras partijas drīkst būt?
— Ne vairāk kā divas personas no vienas partijas. Novērotāji, ja vēlētājs neiebilst, var raudzīties, kā balsošana notiek arī mājās. Ja vēlētājs savā dzīvesvietā ielaiž tikai vēlēšanu komisijas pārstāvjus, bet ne novērotāju, viņa vēlme jārespektē.
— Ja cilvēks ir slims un pats nevar izpildīt veidlapu, kas to var izdarīt viņa vietā?
— Balsot drīkst jebkurš slims cilvēks, ja tikai viņš ir atzīts par rīcībspējīgu. Ja cilvēks ir gulošs, piemēram, pēc infarkta, bet savu rīcību apzinās, viņa vietā vēlēšanu zīmi var izpildīt uzticības persona. Kaut vai medicīnas māsa, tikai ne kāds no vēlēšanu komisijas. Vēlēšanu komisijas pārstāvis šādā gadījumā nedrīkst arī ieteikt, par ko balsot, jo tā jau būs aģitācija vēlēšanu dienā, kas ar likumu aizliegta. Aģitēt nedrīkst arī 50 metru rādiusā ap vēlēšanu iecirkni.
— Kas šobrīd būtu svarīgi vēlētājam?
— Steidzami ielūkoties savā pasē. Ja tās derīguma termiņš būs beidzies pat 4. oktobrī, tā vairs nebūs derīga, un vēlēt tās īpašniekam nebūs tiesību. Ja pase derīga līdz 5. oktobrim — balsot vēl drīkstēs.
Iespiežot zīmogu pasē, šoreiz īpaši uzmanīgiem jābūt vēlēšanu komisiju darbiniekiem. Vecajās pasēs zīmogu spiež 14. lappusē, bet jaunā tipa pasēs, kuras sāka ieviest no 1. jūlija, zīmogs jāspiež 9. lappusē.
— Politiskā apvienība “Centrs” Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegusi 10587 pilsoņu parakstītu Satversmes grozījumu projektu. Kā tagad rīkosieties?
— Sāksim parakstu pārbaudi, kas varētu ilgt 20 dienu. Pārbaudīsim, vai kāds no pilsoņiem nav parakstījies vairākkārt, vai visi ir vēlētāji un vai paraksti noformēti pie notāra, bāriņtiesā vai pagasttiesā.
Ja iesniegto Satversmes grozījumu projektu būs parakstījuši vismaz 10 tūkstošu vēlētāju, komisija izsludinās 30 dienu ilgu parakstu vākšanu. Tas jādara, lai šo projektu varētu iesniegt Saeimā. Jāsavāc viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.
— Ar ko šis — Odiseja Kostandas partijas — Satversmes grozījumu projekts atšķiras no Jura Bojāra projekta, kura atbalstam 10 tūkstošu parakstu vēl nav savākts?
— Jura Bojāra projekts ir plašāks, bet politiskās apvienības “Centrs” projektā ieteikts grozīt tikai Satversmes 35. pantu, izsakot to šādā redakcijā: “Valsts prezidentu ievēl Latvijas pilsoņi uz četriem gadiem vispārīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās saskaņā ar Valsts prezidenta vēlēšanu likumu.”
— Ja drīzumā parakstus par Satversmes grozījumu projektu iesniegs arī sociāldemokrāti, vai tad Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāorganizē divas parakstu vākšanas kampaņas?
— Tā būs. Pie tam, ja Saeima grozījumu projektus noraidīs, par to būs jārīko tautas nobalsošana.
— Vai, jūsuprāt, Jānim Ādamsonam ir izredzes uzvarēt tiesā Strasbūrā?
— Tā ir tiesībsargājošo instanču kompetence. Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija, svītrojot viņu no deputātu kandidātu saraksta, vadījās pēc likuma.
