Klāt rudens, novākta lielākā daļa trūcīgās ražas, sākta ziemāju sēja, un daba kļuvusi klusāka.
Klāt rudens, novākta lielākā daļa trūcīgās ražas, sākta ziemāju sēja, un daba kļuvusi klusāka. Gājputnu gaitās devušies stārķi un pelēkie strazdi. Sausumā izslāpusī un ugunsgrēkos cietusī Latvijas zeme beidzot sagaidījusi lietu. Pilsētās un pagastos ieskanas Dzejas dienas, jo politiķu priekšvēlēšanu ambīciju nogurdinātajiem cilvēkiem vairs negribas runāt par globālām lietām, tik vienkārši ieklausīties vārdos, kas nāk un iet no sirds uz sirdi.
Aizvadītajā nedēļā visa pasaule atcerējās pērn 11. septembrī ASV notikušo traģēdiju, kurā teroristu akcijā gāja bojā vairāk nekā 3000 nevainīgu cilvēku. Neatkarīgajā, brīvību mīlošajā zemē miljoniem cilvēku izjuta nepieredzētu ļaunumu.
Tūlīt pēc notikušā ASV prezidents Džordžs Bušs pasaulei paziņoja, ka upurus atriebs. Līdz šim atriebe notikusi tikai daļēji, jo galvenie teroristi un šīs akcijas rosinātāji joprojām ir brīvībā. Ļaunuma sakni Bušs meklē Irākā, kura ražo masu iznīcināšanas ieročus un uzskatāma par terorisma citadeli. Bušs gatavs uzbrukt Irākai un tādējādi iznīcināt teroristu ieceres pakļaut pasauli. ANO viņu cenšas atturēt, jo uzskata, ka militāra rīcība attaisnojama tikai tad, kad valsts sevi aizstāv uzbrukuma gadījumā.
Irāka ASV apgalvojumu par masu iznīcināšanas ieročiem savā valstī noraida un gatava aizsargāties pat ar nūjām, akmeņiem un virtuves nažiem. Kāpēc tad no Irākas izraidīti ieroču uzraudzības inspektori, ja jau irākieši ir tik nevainīgi? Irākas agresivitāte sen zināma — cilvēka dzīvības izdzēšanu viņi salīdzina ar sveci, kuru acumirklī var nopūst, bet terorista gatavību ziedot savu dzīvību, lai iznīcinātu daudzas citas — par varonību. Ne velti Irākas līderi Sadamu Huseinu pasaule salīdzina ar cilvēces lielākajiem slepkavām Staļinu un Hitleru.
ASV sabiedrotā ir tikai Lielbritānija, bet Vācija un Francija šajā konfliktā nevēlas iesaistīties. Bušs cer arī uz Krievijas palīdzību, bet tās prezidents Vladimirs Putins tieši tagad iecerējis beidzot iznīcināt čečenu bāzes Gruzijā.
Maskava Bušam likusi saprast — ja ASV neiejauksies Krievijas un Čečenijas lietās, Krievija, ja ASV sāks savu militāro akciju, neaizstāvēs Irāku. Ja Irāka tomēr izaicinās ASV pieteikt tai karu, tas neapšaubāmi būs Trešā pasaules kara sākums, kurā ieraus daudzas lielvalstis, par mazajām valstiņām nemaz nerunājot. Tas attieksies arī uz Latviju, ja būsim iestājušies NATO.
Lai kas arī notiktu lielvalstu vidū, Latvijai šobrīd iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā šķiet kā gaisma tuneļa galā. Tunelis teju teju jau beidzas, bet tieši tagad sāk parādīties zemūdens aisbergi. Lai nesakaitinātu potenciālos vēlētājus, Saeima nolēma siltumapgādi vēl vienu gadu neaplikt ar 18 procentu pievienotās vērtības nodokli. Tomēr Eiropas Savienība nodokļa iekasēšanu pieprasa. Ja Latvija vilcināsies, ES var atkal atsākt iestāšanās sarunas sadaļā par nodokļiem, kas būtu pamatīgs cinis ceļā uz ES.
Mūsu skrējienam uz ES netrūkst arī kuriozu. Latviešu zemniekam par ES prasībām mājlopu turēšanā brīžiem jāsmejas līdz asarām. Noteikumos par cūku audzēšanu pieteikts, ka cūku nedrīkst pamest vientulībā un atņemt viņai saimnieka sabiedrību — viņam ar cūku jāsatiekas ne retāk kā reizi 24 stundās! Katrai cūkai esot tiesības uz medicīnisko nodrošinājumu un sociālajām garantijām, kā arī uz citu cūku sabiedrību. Ja kādu no prasībām neievēros, vientulībā izaugušo cūku gaļu no Latvijas uz Eiropu eksportēt nedrīkstēs. Tā vien šķiet, ka ES uzskata — Latvijā cūkas aug brīvdabā un pārtiek no zāles un saknītēm.
Visas šīs aplamības vērojot un analizējot, var secināt: ja ES interesētu mūsu tautas labklājība, tā savās direktīvās pieprasītu nevis nodokļu, bet algu un pensiju palielinājumu. Bet ES uztraucas par cūku labklājību, jo mūsu ar pašu kartupeļiem un miltiem baroto un labi aprūpēto cūku garšīgā gaļa būs nevēlama konkurente ar slimu un sintētisku barību audzētu dzīvnieku gaļu piepildītajā pasaules tirgū.
Latvijā joprojām meklē un nevar atrast atbilstošu kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Vai tas maz vajadzīgs? Pie mums taču viss “kārtībā”! Ekspremjers Māris Gailis par “godīgi” nopelnīto naudu nododas veselīgam vaļaspriekam — ar “Mildu” apceļo pasauli, tīrs un skaidrs kā bāreņa asara ir arī “Latvenergo” un dažu citu uzņēmumu pilnvarnieks un padomes loceklis Ojārs Kehris, galvenais “prihvatizators” Jānis Naglis un daudzi citi viņiem līdzīgi kungi. Mūsu kaimiņi igauņi gan savu galveno “prihvatizatoru” Jāku Līviku apsūdz par nelikumīgiem darījumiem un draud ietupināt cietumā. Bet igauņi jau vienmēr ar kaut ko izcēlušies, mēs viņus par to tikai protam apsmaidīt. Turpretī pie mums viss kārtībā — kā dziesmā par marķīzes nodegušo muižu, jo esam godīgi, saticīgi, izpalīdzīgi, rīkojamies likumīgi…
Droši vien “likumīga” ir arī Zemkopības ministrijas izteiktā ierosme valdībai norakstīt vairāk nekā miljonu latu lielo parādu abām Latvijas cukurfabrikām Jelgavā un Liepājā. Nelabvēļi gan klaigā, ka tur ieinteresēts zemkopības ministrs Atis Slakteris, kuram pašam cukurbietes nododamas Jelgavā. Žēl gan, ka tas pats likums vēl pavisam nesen neļāva norakstīt parādus nedz Jēkabpils cukurfabrikai, ne Kalsnavas spirta rūpnīcai. Tur simtiem cilvēku palika bez darba, un apkārtējo rajonu, tajā skaitā arī Aizkraukles, zemniekus valdība pilnībā “atradināja” no cukurbiešu audzēšanas.
Bet citādi pie mums viss kārtībā…
