Tēlniece Solveiga Vasiļjeva, kura uzvarēja Latvijas Kultūras fonda rīkotajā konkursā, savās lauku mājās Siguldas tuvumā steidz pabeigt Staburaga piemiņas zīmi — tēlniecisku veidojumu “Dieva auss”, ko pie Daugavas sola novietot jau šogad.
Tēlniece Solveiga Vasiļjeva, kura uzvarēja Latvijas Kultūras fonda rīkotajā konkursā, savās lauku mājās Siguldas tuvumā steidz pabeigt Staburaga piemiņas zīmi — tēlniecisku veidojumu “Dieva auss”, ko pie Daugavas sola novietot jau šogad.
Beidzot. Bet vai mums piemiņas zīme vairs vajadzīga? Jau pagājuši aptuveni divi gadi, kā staburadzieši gaida šo “unikālo veidojumu, kurš simbolizēs teiksmaino Staburagu un pievilinās ārzemju tūristus”.
Pirms divarpus gadiem par piemiņas zīmi Latvijas Kultūras fonds paziņoja ar tādu patosu, it kā klinti grasītos izcelt no Daugavas dzelmes, bet nu, šķiet, projekts atkal nogrimis nebūtībā.
Darbu it kā aizkavējis kāds cits konkurss, kurā tēlniece uzvarējusi, tad viņa guvusi traumu, arī atbalstītājs — alkoholisko dzērienu tirgotājfirma “Alianse 2” — izrādījies nenopietns sadarbības partneris.
Izskanējusi pat doma, ka akmens zīmes vidū būs caurums, savienots ar dziļurbumu, un skatītājiem radīšoties iespaids, ka avots iztek no milzīgā akmens. Jautāta par to, Daugavas programmas vadītāja Elvīra Mantrova bija pārsteigta — nekāda avota nebūšot, tas nemaz tā nav bijis domāts.
Varbūt arī pati zīme nemaz tā īsti nav bijusi domāta, ja jau tik daudz citu darbu bijuši svarīgāki? Tagad visi toreiz teiktie vārdi liekas tukši. Kur palikušas īpašās izjūtas, stāvot virs klints Daugavas krastā, kur skaistie solījumi? Laikam jau projekts veidots tikai parādīšanai, ka kultūras jomā kāds kaut ko dara, iegūt iespēju saņemt naudu, sarīkot vēl kādu konkursu. Bet staburadzieši lai gaida laimīgi un priecājas, kā pļava, kur jau pērnvasar vajadzēja būt “Dieva ausij”, pamazām aizaug.
