Aizkraukliete Ieva Katlis ir jauna, interesanta sieviete ar mākslinieces dvēseli. Viņa mācās Mākslas akadēmijā un audzina dēlu Henriju Robēru.
Aizkraukliete Ieva Katlis ir jauna, interesanta sieviete ar mākslinieces dvēseli. Viņa mācās Mākslas akadēmijā un audzina dēlu Henriju Robēru.
Dzejot Ieva sākusi vidusskolā, kad lasījusi Remarka un Hemingveja darbus. Mācījusies Aizkraukles 2. vidusskolā, bet 12. klasē — Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Viņas mīļākā Remarka grāmata joprojām ir “Melnais obelisks”.
— Skrīveru vidusskolu mēs, bijušie audzēkņi, saucam par Dievu zemi. Īpaši tie, kuriem bija iespēja to salīdzināt ar citām skolām. Radošās attiecības, kādas Skrīveros valdīja starp skolotājiem un audzēkņiem, jauniešos atraisīja daudzus talantus. Mēs noticējām sev un savām spējām, jo mūs rosināja domāt, meklēt un radīt, — atceras Ieva.
Mācoties Skrīveros, Ieva uzvarēja Aizkraukles rajona skolēnu jaunrades konkursā.
Skaistākais pasaulē — brīvība
Ieva Katlis savus dzejoļus nekur nepublicē, jo uzskata, ka tie ir daļa no viņas pārdzīvojumiem, emocijām, sāpēm un priekiem, pieder tikai viņai. Viņas dzejoļos jaušama Remarkam raksturīgā smeldze, bet Ievas dzīves “spārnotā” frāze allaž atgādina: “Atmet lieko no savas sirds un redzi, ka nav vērts raudāt!”.
Jaunā sieviete uzskata, ka skaistākais pasaulē ir brīvība. Tās galvenokārt ir tiesības noteikt savu dzīvi, taču dzejas rakstīšana, viņasprāt, ir savas sadegšanas pelnu mirkļi, kurus jāuzliek uz papīra…
Dzejoļos Ieva atrod atbildi uz jautājumiem, kas dažkārt viņu nomāc. Viņas dzejnieki ir Ārija Elksne, Imants Ziedonis un Leons Briedis, bet Remarka motīvs skan pašas rindās:
“Tu esi papīra kuģis
manā garderobē
Greizsirdīgas debesis
klaigā jau piecsimto nakti:
Krāsu pelni ir tavās acīs
Ceļš pie tevis piecu
cigarešu garumā
Tu taču esi
vismīļākais spoku
kuģis pasaulē
Un saki tu man
Nu nevajag raudāt
Es taču neraudu
Tas ir tikai sniegs
Kas salauza manu sirdi.”
