Pēc abpusējas vienošanās tikšanās ar reģionālās preses žurnālistiem Ministru prezidents Andris Bērziņš, tāpat kā vai visi viņa priekšgājēji, rīko reizi mēnesī.
Pēc abpusējas vienošanās tikšanās ar reģionālās preses žurnālistiem Ministru prezidents Andris Bērziņš, tāpat kā vai visi viņa priekšgājēji, rīko reizi mēnesī. Trešdien, iespējams, bija pēdējā tikšanās, jo jau 5. oktobrī vēlēsim jauno Saeimu, kura veidos citu valdību.
Iepriekšējās tikšanās reizēs Ministru prezidenta ievadruna bija īsa. Vairāk laika atlika jautājumiem. Toties šoreiz Bērziņa kungs vairāk nekā pusstundu veltīja paša vadītās valdības labo darbu un panākumu uzskaitījumam, stāstījumu ilustrējot ar iepriekš sagatavotām diagrammām, kuras preses konferences dalībniekiem tā arī neizsniedza. Žurnālisti paguva uzdot tikai dažus jautājumus.
Ilglaicīgākā valdība
Andris Bērziņš uzsvēra, ka viņa vadītā valdība ir visilglaicīgākā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, nerēķinot Ivara Godmaņa valdību, kuru iecēla Augstākā Padome. Šim Ministru kabinetam izdevies noturēties pat ilgāk nekā Hugo Celmiņa vadītajai valdībai no 1927. līdz 1931. gadam (27 mēnešus un 10 dienu — aut.).
Šajā laikā valdībai bijušas divas prioritātes — valsts ekonomiskā stabilitāte un drošība. Tāpēc daudz darīts, lai pietuvinātos iestājai Eiropas Savienībā un NATO, sagatavoti kompetenti cilvēki, kuri aizstāvēs Latvijas intereses šajās institūcijās. Mūsu valstij jānodrošinās pret to, ka mēs naudu ES jau būsim iemaksājuši, bet no ES vēl neko nebūsim saņēmuši.
Kas pašam “asti” cels?
Premjera vārdos klausoties, pārsteidz viņa optimisms situācijas vērtējumā. Viņaprāt, Latvijai šogad gaidāms 5 procentu nacionālā kopprodukta pieaugums — šī prognoze noteikti piepildīšoties, jo pēdējos mēnešos budžeta ieņēmumi pārsniedzot izdevumus. Gandrīz bez deficīta būšot arī konsolidētais (kopā ar pašvaldību budžetiem — aut.) budžets. Ja nebūtu dažu pašvaldību finansiālo pārkāpumu, deficīta nebūtu nemaz.
Kā vienu no lielākajiem savas valdības panākumiem premjers uzsver arī atļauju strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju. Tāpat arī faktu, ka šī ir pirmā un vienīgā valdība, kura no valsts budžeta samaksājusi zemniekiem subsīdijās likumā paredzētos 3 procentus.
Panākumu uzskaitījums bija visai garš. Kā mēdz teikt, kas sunim asti cels, ja ne pats? Tas arī saprotams — viss pakārtots 8. Saeimas vēlēšanām.
Dzimstību palielināt nav izdevies
Vai tiešām valdība strādājusi tik labi, ka nav neviena nepadarīta darba? Dažas neizdarības Bērziņa kungs tomēr “atradis” — piemēram, to, ka nav izdevies palielināt dzimstību. Un kā gan to var izdarīt, ja pabalsti ģimenēm ar bērniem tā arī netiek palielināti! Tie ir vienīgi izlīdzināti.
Kā negatīvu valdības darbības iezīmi Bērziņa kungs raksturo neskaidro veselības aprūpes sistēmu, šīs jomas nesakārtotību. Tajā pašā laikā, atbildot uz “Dienas Biznesa” žurnālista jautājumu par situāciju Stradiņa slimnīcā, Bērziņa kungs atgaiņājas: veselības aprūpe — tas ir Labklājības ministrijas uzdevums, viņš tur negrasās iedziļināties. Tāpēc ir trīs ministrijas pilnvarnieki. Valsts slimnīcu pārvaldīšanā vajadzīga vienota sistēma.
Bagātie un nabagie
Daudzu laikrakstu žurnālisti, braucot pa laukiem, redz, cik nožēlojama dzīve pagastos ir cilvēkiem, kuriem nav darba, sievietēm ir mazi bērni, vīri nodzērušies. Ko viņiem dod šķietami stabilais ekonomikas līmenis valstī un kopprodukta pieaugums? Kā novērst arvien lielāko plaisu starp bagātajiem un nabagiem?
Ministru prezidents uzskata, ka tā ir pašvaldību problēma, jo pilsētu un pagastu budžeti aug ātrāk nekā valsts budžets. Pašvaldībām jāspēj palīdzēt cilvēkiem, kuriem nepietiek iztikas līdzekļu. Tātad cilvēks ar savu izdzīvošanas problēmu atkal tiek “uzgrūsts” pašvaldībai, nevis valstij, kuras pilsonis viņš ir.
Nevarēs abonēt pat vienu laikrakstu
Kad Ministru prezidents piedalījās siera svētkos Preiļos, vairāku Latgales novada rajonu laikrakstu redaktori iesniedza viņam vēstuli ar lūgumu pārskatīt paredzēto pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preses izdevumiem un to piegādei. Tas, protams, sadārdzinās vietējo presi, un lauku cilvēks vairs nespēs abonēt pat vienīgo laikrakstu — vietējo avīzi.
Ko darīt? Preses konferencē Ministru prezidents solīja šo normu labot, piemērojot pievienotās vērtības nodokli pakāpeniski. Redzēsim, vai tā būs. Varbūt tas ir tikai viens no priekšvēlēšanu laika solījumiem, par kura neizpildīšanu varēs vainot ne jau šo, bet nākamo valdību.
