Blakus vecajai 18. gadsimta beigu koka kungu mājai 1878.—1881. gadā Tjudoru neogotikas stilā celta jaunā kungu māja.
Blakus vecajai 18. gadsimta beigu koka kungu mājai 1878.—1881. gadā Tjudoru neogotikas stilā celta jaunā kungu māja. Būvmeistars — Jānis Meņģelis no Cēsīm. 1936. un 1937. gadā arhitekta A. Birkhāna vadībā pils pārbūvēta. 1920. gadā interjerus projektējis J. Madernieks. Abās ēkās saglabājušies vieni no greznākajiem gan apdares, gan lietišķās mākslas nacionālā stila interjeriem.
Siguldas jaunajā pilī pašreiz izvietota pilsētas dome, muzejs un etnogrāfiskais dārzs, kuram piekļaujas dažas saimniecības ēkas, bet aiz grāvja, tuvāk Gaujas krastam, ir Siguldas vecās pils mūri ar plašu pagalmu, kuru tagad izmanto operas svētku rīkošanai. Tas ir ļoti plašs pasākums, kurā parasti piedalās jaunie operdziedoņi, kā arī ievērojami solisti no ārzemēm. Tā iepazīstot Latvijas nozīmīgākās vēsturiskās vietas, cilvēki rod gandarījumu gan par redzēto, gan par dzirdēto.
Kāda teika stāsta…
Pie Aiviekstes dzīvojusi atraitne ar dēlu Siguldu, kurš gribējis kļūt par kungu. Ganot vāciešu aitas, viņš iemācījies vācu valodu. Sigulds iepazinies ar malkas cirtēju dēliem Turaidu un Krimuldu. Bīskaps par atvestajām aitām un kokiem katram uzdāvinājis zemi, kur viņi uzcēluši pilis Siguldu, Krimuldu un Turaidu.
Siguldas pils tāpēc tik stipra esot, ka tai ceļot kaļķis sajaukts ar pienu. Katrai saimniecei ik dienu bijis jānes piens, cik tik var.
