Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks 8. Saeimas vēlēšanās balotējas Progresīvās centriskās partijas sarakstā visos četros novados — Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē.
Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks 8. Saeimas vēlēšanās balotējas Progresīvās centriskās partijas sarakstā visos četros novados — Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Viņš dzimis 1942. gada 30. oktobrī, ieguvis augstāko izglītību, beidzis Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti.
— Jūsu partija ir viena no jaunākajām un arī mazskaitlīgākajām Latvijā. Kāds ir tās galvenais mērķis?
— Partija dibināta šovasar, un tajā ir vairāk nekā 300 biedru. Pārsvarā pedagogi, invalīdi un kultūras darbinieki. Partijas dibinātāja ir mākslas zinātniece un vēsturniece Inta Štamgute, viena no partijas aktīvistēm — Latvijas invalīdu biedrības priekšsēdētāja Lilita Laube.
Partija ir par vienotu Latviju un tautas vēlētu prezidenti. Mūsu partijas programmas vadmotīvs — radīt sociāli nodrošinātu, izglītotu, augstas kultūras sabiedrību un spēcīgu tās iedzīvotāju vidējo slāni neatkarīgi no tautības, ticības un sociālā līmeņa.
— Vai esat nacionāli noskaņota partija?
— Nē, mēs nacionālos jautājumus neskaram, bet uzskatām, ka valsts valodai jābūt vienai — latviešu. Vienlaikus katram lai būtu tiesības ikdienā runāt arī savas tautas valodā.
— Esat par tautas vēlētu prezidentu?
— Ne tikai par tautas vēlētu, bet arī par to, lai palielinātu prezidenta pilnvaras vienotas valsts politikas veidošanā un likumdošanā. Uzskatām, ka valsts pārvaldes pamatā jābūt godprātībai un kristīgās morāles principiem.
— Progresīvā centriskā partija vēlas mainīt vēlēšanu likumu.
— Jā. Esam par to, lai valstī ieviestu jaukto vēlēšanu sistēmu — deputātus vēlētu gan no reģioniem, gan no partijām. Mēs iesakām izstrādāt arī likumu deputātu atsaukšanai.
— Kad, jūsuprāt, deputātu vajadzētu atsaukt?
— Atsaukšanas kritēriji jāiestrādā likumā. Manuprāt, to jādara tad, ja deputāts maina partiju un vairs nepārstāv savu vēlētāju intereses.
— Jūsu partija atbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO?
— Jā, tikai pēc tautas nobalsošanas. Šajā procesā jāievēro tautas griba, jāaizstāv tās intereses, bet Latvija jāveido un jāstiprina kā tilts starp austrumiem un ES.
Mani uztrauc ES birokrātija un naudas sadales principi. Piemēram, lektors no ES valstīm Latvijā dienā saņem pat 400 latu. Tāpat lielus procentus par dažādu līgumu slēgšanu maksā arī ierēdņiem.
— Gribat pārveidot valsts pārvaldes struktūru? Kas no tā mainīsies?
— Partija iesaka izveidot Rūpniecības, Jūras lietu, Sabiedrisko lietu, Veselības aizsardzības un Sociālās nodrošināšanas ministriju, nepalielinot ierēdņu skaitu.
Kas mainīsies? Iespējams, pasaules jūrās peldēs vairāk mūsu kuģu ar Latvijas karogu, būs perspektīva rūpniecības attīstībai, lielāku vērību varēs veltīt sabiedrības daļai ar īpašām vajadzībām.
— Kāds jūsu viedoklis par valsts bruņotajiem spēkiem?
— Latvijā jābūt tikai profesionālajai armijai un zemessardzei. Tad būs lielākas iespējas savu valsti aizstāvēt.
— Ko jūs domājat par reģionālo reformu?
— Esam par variantu 4+1. Tātad — Zemgale, Latgale, Vidzeme, Kurzeme un Rīga. Pagastiem par apvienošanos jāizlemj pašiem. Tas jādara pēc brīvprātības principa — tā, lai laukos pēc iespējas vairāk varētu attīstīties mazie un vidējie uzņēmumi. Lai šo attīstību veicinātu, pirmkārt, ar steigu jāvienkāršo to reģistrācija, pārskatu sistēma, grāmatvedības uzskaite, bet uzņēmuma ienākuma nodokli jāaizstāj ar apgrozījuma nodokli.
— Kā ar pievienotās vērtības nodokļa likmi?
— Tā likme līdz deviņiem procentiem jāsamazina pirmās nepieciešamības precēm — pārtikai, medikamentiem, bet jāpalielina luksusprecēm.
— Ko sakāt par zemes pārdošanu?
— Tikai Latvijas pilsoņiem! Ja cilvēki uzreiz nevar nopirkt, jāļauj ar izdevīgiem noteikumiem to nomāt.
— Jūs akcentējat izglītību un invalīdu dzīves uzlabošanu?
— Jāīsteno likums par izglītību. Arvien vairāk jauniešiem jādod iespēja mācīties un studēt augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem. Invalīdiem jāpalielina pensijas, jārod iespēja viņiem apgūt profesijas un strādāt. Invaliditāte jāpiešķir arī pēc 60 gadu vecuma. Mēs esam par to, lai invaliditāte neasociētos ar nabadzību un izstumtību no dzīves.
— Kā jūs kā agronoms vērtējat mūsu lauksaimniecības iespējas?
— Latvijai jākļūst par zemi, kurā ražo ekoloģiski tīru pārtiku, ar to mēs varam pārspēt ES valstis, kur zemes un ūdeņu piesārņojums ir milzīgs. Ja lauki attīstīsies un vairāk domāsim par invalīdiem un pensionāriem, sabiedrībā mazināsies ekonomiskā un sociālā spriedze.
