Pie mums šīs dzelteni zeltainās ķiršiem līdzīgās ogas vairāk pazīstamas kā fizāļi, taču citur tās dēvē par Andu ērkšķogām, zeltogām, ananasu ķiršiem, zemes ķiršiem, inku plūmēm.
Pie mums šīs dzelteni zeltainās ķiršiem līdzīgās ogas vairāk pazīstamas kā fizāļi, taču citur tās dēvē par Andu ērkšķogām, zeltogām, ananasu ķiršiem, zemes ķiršiem, inku plūmēm. Tas tāpēc, ka fizāļu dzimtene ir Peru Dienvidamerikā. No turienes skābenie augļi, kam patiesībā nav nekādas līdzības ar parastajām ērkšķogām, atceļojuši uz Eiropu. Mūsdienās fizāļus lielos daudzumos audzē arī Dienvidāfrikā.
Katru fizāļu augli ietin gaisīgs, caurspīdīgs apvalks, ar kuru kopā to noplūc un nogādā līdz virtuvei. Fizāļi ir bagāti ar A, B un C vitamīniem un satur daudz dzelzs. Tiem ir viegli pikants aromāts un saldi skābena garša.
Fizāļus ēd svaigus, izmanto kompotu, ievārījumu, saldējumu un desertu gatavošanai, kā arī ēdienu dekorēšanai. Ļoti garšīgi ir svaigi fizāļi, kurus pirms ēšanas iemērc cukura glazūrā vai izkausētā šokolādē.
Tā kā fizāļi mitrumā ātri vien sāk pelēt, tie jāuzglabā sausā vietā. Ja gadījies nopirkt mazliet negatavus augļus, tie istabas temperatūrā nogatavojas pāris dienās.
Fizāļu kūka
50 g sviesta, 60 g cukura, 1 ola, 150 g miltu, 1 tējkarote cepampulvera, aveņu ievārījums, 500 g fizāļu, 2 olu dzeltenumi, 2—3 ēdamkarotes cukura, 100 g krējuma, 2 olu baltumi.
No sviesta, cukura, olas, miltiem un cepampulvera samīca mīklu, izveltnē un ieklāj veidnē (apmēram 30 cm diametrā). Pārklāj ar aveņu ievārījumu.
Fizāļus izloba no apvalka, vairākās vietās sadursta ar adatu un kārto uz mīklas.
Pagatavo virskārtiņu: olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru un krējumu. Olu baltumus saputo stingrās putās un iecilā krējuma maisījumā, pēc tam pārlej fizāļiem.
(“Sievietes Pasaule”)
