Jaunjelgavietis Aigars Elksnis, kuram šodien vārdadiena, mācīsies Jaunjelgavas vidusskolas 10. klasē. Vasara viņam pagājusi, strādājot ģimenes uzņēmumos — veikalā “Madara” un kafejnīcā “Pie Aigara”.
Jaunjelgavietis Aigars Elksnis, kuram šodien vārdadiena, mācīsies Jaunjelgavas vidusskolas 10. klasē. Vasara viņam pagājusi, strādājot ģimenes uzņēmumos — veikalā “Madara” un kafejnīcā “Pie Aigara”.
Popularitāte netraucē
Izrādās, vārds “Aigars” ir viens no populārākajiem, jo Latvijā tā sauc ap 7900 vīriešu. Aigaram Elksnim paša vārds patīk, to izvēlējies tēvs, kurš puisim ir autoritāte.
— Vārdadienu parasti svinu ģimenē, atnāk arī daži draugi, bet nekādi lieli svētki tie nav. Drīzāk tās ir atvadas no vasaras, jo tā ir pēdējā brīvdiena pirms jaunā mācību gada sākuma, — saka Aigars.
Aizrauj peldēšana un slidošana
Viena no Aigara aizrautīgākajām nodarbēm brīvajā laikā ir peldēšana. Peldētprasmi viņš apguvis, vēl būdams mazs ķipars, tēvs viņu vedis uz peldbaseinu Aizkrauklē. Uz baseinu Aigars turpina braukt ziemā, bet Daugavā puisis peldas no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Viņam patīk arī slidot. Kamēr Aizkrauklē nebija ledushalles, Aigars slidojis pa Jaunjelgavas dīķiem. Ar slēpošanu Aigars neaizraujas, jo šis sportaveids viņu neinteresē.
Met un dejo
Aigars, kā pats saka, ir “metējs” — met disku un veseri, grūž lodi. Pirms pāris gadiem lodes grūšanā ieguvis otro vietu Aizkraukles rajonā vidējā vecuma grupā.
Aktīvā sportošana puisim netraucē dejot Jaunjelgavas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Kodoliņš”. Ar dejošanu Aigars aizraujas jau kopš bērnudārza laika. Ar kolektīvu puisis bijis Igaunijā un Lietuvā, kur, salīdzinot ar Latviju, viņaprāt, valda lielāka kārtība. Tomēr mājās esot vislabāk.
Netīk zemes darbi un dziedāšana
Aigaram ir savs motocikls “Java 350”, ar kuru diemžēl jābrauc bez vadītāja apliecības, jo puisim ir tikai 16 gadu. Aigars prot braukt arī ar automašīnu, reiz policija viņu gan aizturējusi un sodījusi.
Puisis sapņo apciemot vecmāmiņu Ukrainā. Tur viņš bijis vēl bērna gados, tāpēc gribētu aizbraukt tagad, bet darba dēļ ģimene uz Ukrainu tā arī nevar saposties.
Ir lietas, kas Aigaram ne visai patīk. Piemēram, rušināties pa dārzu, dziedāt vai mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Viņš nav nekāds “paipuisītis”, atzīst, ka šad un tad uzsmēķē pa cigaretei, bet tā, lai vecāki nemanītu.
Vairāk jādomā par izklaidi
Mazpilsēta Jaunjelgava Aigaram patīk, un lielpilsētā vai īstos laukos viņš negribētu dzīvot. Puisis tomēr atzīst, ka daudz kas dzimtajā pilsētā varētu būt labāk.
Jauniešiem jārīko vairāk izklaides pasākumu. Kaut vai diskotēkas un balles, lai cilvēkiem būtu iespēja padejot un atpūsties. Arī ar koncertiem jaunjelgaviešus, viņaprāt, nelutina.
Viņš vēlas, lai Daugavā peldētu lielāks kuģītis, līdzīgs bijušajam “Gulbim”, kurš bijis skaista pilsētas vizītkarte.
Ciena labestīgus cilvēkus
Aigaram patīk labestīgi un izpalīdzīgi cilvēki, viņš necieš skopuļus un skauģus. Rīgā puisis neiet garām ubagiem, ja redz, ka cilvēks ir slims un nelaimīgs, taču piedzērušiem naudu nedod.
Viņš cilvēkus nevērtē pēc apģērba, bet pēc uzvedības un spējas būt noderīgiem sabiedrībai. Puisis augstu vērtē izpalīdzību un darbīgumu. Strādājot ģimenes biznesā, brīvdienu nav, jo viņš kopā ar vecākiem un māsu Madaru dara visu, lai jaunjelgaviešus apmierinātu gan veikals, gan kafejnīca.
