Zemkopības ministrijā apspriesta situācija, kāda Latvijas zemniekiem radusies karstā un sausā laika dēļ.
Zemkopības ministrijā apspriesta situācija, kāda Latvijas zemniekiem radusies karstā un sausā laika dēļ. Zemnieku pārstāvētās organizācijas pieprasa valstī izsludināt ārkārtas stāvokli un kompensēt zemniekiem ražas zaudējumus.
Tomēr zemkopības ministrs Atis Slakteris, kurš pats ir lielsaimnieks, domā citādi. Viņaprāt, sausums nav traucējis eļļas augu, laistāmo dārzeņu, agrīno kartupeļu ražai un pat palīdzējis graudaugu ražas kvalitātei. Kvalitātei varbūt, bet ne kvantitātei.
Esmu aptaujājusi daudzus Aizkraukles rajona zemniekus, un neviens no viņiem nav apgalvojis, ka šīm kultūrām šogad būtu izcila raža. Pat vislielākās un pieredzējušākās graudaudzētājas — kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle A” — laukos raža ir krietni mazāka. Vasarāju — miežu un vasaras rapša — birums ir gandrīz uz pusi mazāks, bet griķiem būs kas nepieredzēts, jo uz auga vidēji tikai pa divām sēkliņām, kaut jābūt ap 30.
Ministrs atzīst, ka sausums visvairāk skāris vēlīnos kartupeļus un cukurbietes, bet viņš cer, ka cukurbiešu lauki, ja drīzumā uznāks lietus, vēl varot atkopties. “Slakteris lokās kā teļa aste, lai tikai nebūtu jāizsludina ārkārtas situācija. Viņu nebaida pat tas, ka tāda attieksme var kaitēt viņa priekšvēlēšanu popularitātei. Ja nu vienīgi viņa paša milzīgās cukurbiešu plantācijas gaidīto ražu nedos, tad varbūt kompensāciju saņems kaut cukurbiešu audzētāji,” uzskata kāda zemniece.
Mazs mierinājums no Zemkopības ministrijas tiek lopkopjiem, kuri jau oktobrī saņems ceturtā ceturkšņa subsīdijas lopkopībā. Subsīdijas nav kompensācija par izdegušajām ganībām un krietni mazākajiem piena izslaukumiem. Tās saņem tikai septiņu un vairāk govju īpašnieki. Kāpēc mazajiem piena ražotājiem atkal jāpaliek zaudētājos?
Dīvaini, lai aprēķinātu sausuma radītos zaudējumus, jāgaida lietus. Katrs zemnieks jau tagad var pateikt, cik viņš ir zaudējis. Valsts kādreiz kādu latu varētu atvēlēt labāk agrāk ne-kā par vēlu.
