Eiropas Savienības statistikas birojs visus mājsaimniecības tēriņus ir sadalījis trijās grupās.
Eiropas Savienības statistikas birojs visus mājsaimniecības tēriņus ir sadalījis trijās grupās. Pirmā — pamata tēriņi, bez kuriem nevar izdzīvot: mājokļa tēriņi (dzīvokļa un komunālie maksājumi — ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu degvielu iegāde), transporta izmaksas un pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegāde. 1999. gadā Eiropas Savienībā pamattēriņiem atvēlēja 48,1% mājsaimniecības budžeta. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2000. gadā tikpat — 48,8%. Otrajā grupā ietilpst tēriņi apģērbam un apaviem, mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai, veselībai, sakariem un izglītībai, kā arī dažādām citām precēm. Tam Latvijā iztērē krietni vien vairāk nekā Eiropas valstīs — 37,2% pret 30,1%. Pārējie līdzekļi izmantoti trim iespējamiem rekreācijas veidiem: alkoholam un tabakai, restorāniem un viesnīcām, izklaidei un kultūrai. Vismaz piekto daļu budžeta eiropietis tērē atslodzei, visvairāk — kultūrai un restorāniem. Savukārt vidējais latvietis gan atzīst nepieciešamību pēc kultūras, tomēr salīdzinoši vairāk (5,5%) tērē iedzeršanai un smēķēšanai. Tiesa, briti (7,9%), īri (6,2%) un somi (5,7%) alkoholam no sava ģimenes budžeta procentuāli tērē vēl vairāk.
