Skrīverietis Pēteris Šmuksts ir pārliecināts, ka viņa mājas drošību apdraud kaimiņa lielie koki, kuri aug gandrīz uz abu īpašumu robežas.
Skrīverietis Pēteris Šmuksts ir pārliecināts, ka viņa mājas drošību apdraud kaimiņa lielie koki, kuri aug gandrīz uz abu īpašumu robežas. Šmuksta kungs grib, lai tos nozāģē, bet kaimiņš Pēteris Latkovskis to nevēlas darīt.
— Tā nu ir sagadījies, ka gandrīz uz pašas robežas, tomēr vairāk kaimiņa daļā, aug ļoti lieli koki: divas liepas, bērzs un egle, kuri pilnībā noēno manu dārzu, jo aug mana īpašuma austrumu pusē. Liepas zari karas pāri īpašumu robežai. Koki ir diezgan veci, un netālu ir arī manas mājas. Ja pūš liels vējš, baidos par mājas drošību, jo, ja koki gāztos uz mūsu pusi, māja būtu nopietni apdraudēta, — stāsta Pēteris Šmuksts.
Šmuksta kungs pēc padoma vērsies Skrīveru pagasta padomē. Situāciju devies pārbaudīt Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Haralds Juhņevičs. Viņš konstatējis, ka koki tomēr nav tik lieli, lai apdraudētu mājas. Padome rakstiski atbildējusi, ka liepas zarus, kuri liecas Šmuksta kunga daļā, viņš drīkst nozāģēt.
— Esmu invalīds, saviem spēkiem zarus nozāģēt nevarēšu. Vai likumdošanā nav paredzēts, kā šādā gadījumā vajadzētu rīkoties? Ja liela vēja laikā koks patiesi uzkristu manai mājai, vai kāds par to būs atbildīgs? Saprotu, ka kaimiņš man jaunu māju nebūvētu, bet varbūt koki drošības dēļ viņam tomēr būtu jānozāģē? Kurai instancei tas būtu jānosaka, ja jau mēs paši ar labu nevaram sarunāt? — grib zināt satrauktais skrīverietis.
Pēc “Staburaga” lūguma aplūkot abus īpašumus un izvērtēt, vai kokus patiešām būtu vēlams nozāģēt, devās Aizkraukles virsmežniecības Jaunjelgavas mežniecības Skrīveru pagasta mežsargs Tālivaldis Paulis.
— Man nav tiesību pieprasīt, lai Latkovska kungs kokus nozāģētu. Manuprāt, tie mājas drošību tomēr neapdraud, lai arī bērzs ir ļoti liels. Zarus, kuri liecas kaimiņa daļā, patiesi varētu nozāģēt, bet par to abiem kaimiņiem jāvienojas pašiem, — atzina mežsargs.
Lai lielus kokus nozāģētu, saimniekam jāsaņem atļauja no pašvaldības un mežniecības. Tā nosaka likums. Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons “Staburagam” solīja aprunāties ar Latkovska kungu un vienoties par zaru nozāģēšanu.
Pašu Pēteri Latkovski man neizdevās sameklēt, pa tālruni divreiz runāju ar viņa meitu, kura tā arī īsti nevarēja pateikt, kā tēvs domā rīkoties.
Cerot satikt koku saimnieku, aizbraucām uz Skrīveriem.
Kaut arī kompetentas personas uzskata, ka koki nevienam netraucē, man gan tā nelikās. Tie ir lieli un kā jau austrumu pusē augoši līdz vēlai pēcpusdienai pilnībā noēno Šmukstu ģimenes dārzu. Ēnā izstīdzējuši pat upenāji, slikta raža esot arī plūmēm. Protams, ir jau skaisti, ja pie mājas zaļo liepas, stalts bērzs un egle, tomēr, kas vienam dara prieku, otram dažkārt kaitē. Labvēlīgs risinājums jārod abiem kaimiņiem, kuriem blakus jādzīvo tā, lai viens otram netraucētu.
