Jau 11 gadu apmeklēju visus piemiņas pasākumus Aizkraukles kapos un esmu ievērojusi, ka te valda sava izpratne, sava sistēma. Par to kārtējo reizi pārliecinājos arī 10. augustā notikušajos kapusvētkos.
Jau 11 gadu apmeklēju visus piemiņas pasākumus Aizkraukles kapos un esmu ievērojusi, ka te valda sava izpratne, sava sistēma. Par to kārtējo reizi pārliecinājos arī 10. augustā notikušajos kapusvētkos.
Gan luterāņu mācītājs, gan katoļu priesteris šim svētbrīdim bija rūpīgi sagatavojušies. Visiem pietika lapiņu ar lūgšanu un dziesmu tekstiem. Bija gan luterāņu, gan katoļu dziedātāju ansambļi. Labi darbojās mikrofoni, arī translācija bija laba. Abi garīdznieki kapusvētkus vadīja saskanīgi. Priecājos, ka beidzot bija iespēja abām konfesijām kapusvētkus rīkot vienlaikus.
Diemžēl daudzi kapusvētku apmeklētāji šo pasākumu vienkārši ignorēja. Kašņāja, grāba, nesa atkritumu spaiņus, laistīja — vārdu sakot, čakli strādāja. Daži atkal, sastājušies pūlīšos, mītiņoja. Citi slāja (jā, jā — slāja) turp un atpakaļ pa celiņu. Mācītājs un ticīgie skaita Tēvreizi, bet daži pa vidu migrē. Es nezinu, kā lai viņus nosauc. Viņiem acīmredzot notiekošais absolūti neinteresēja. Kad kurš iedomājās, atbrauca, nāca un gāja.
Tā bija klaja necieņa pret garīdzniekiem, kapusvētku dalībniekiem un arī pret tiem, kuri atdusas šajos kapos. Tā tas ir gadiem ilgi — gan kapusvētkos, gan svecīšu vakaros. Daļa pulcējas kapu centrālajā laukumiņā, citi mierīgi stāv pie savu piederīgo kapu kopiņām un klausās, bet citādi domājošie — čakli strādā. Nevar laikam atbraukt kādu stundu agrāk. Īpaši čakli “darbarūķi” ir Aizkraukles pagasta ļaudis. Tas laikam tā ierasts. Ļoti “tālu” dzīvo…
Kapusvētki ilga nepilnu stundu. Vai tiešām šo laiku nevar mierā pabūt un vismaz citus netraucēt? Apstāties darbos, pārtraukt tērzēšanu?
Varbūt pirms kapusvētkiem avīzē publicēt instrukciju, kā uzvesties? Man kauns! Es vienu otru šo “darbarūķi” pazīstu. It kā cienījami cilvēki, bet kāpēc šāda necieņa pret citiem?
