Par iespējamo zemo griķu iepirkuma cenu savu viedokli izsaka Griķu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Dzenis, Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks.
Par iespējamo zemo griķu iepirkuma cenu savu viedokli izsaka Griķu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Dzenis, Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks.
— Kamēr fakts nav oficiāli apstiprināts, uzskatu, ka satraukumam nav pamata. Ja tādas aplamības notiks, griķu audzētāju Latvijā vairs nebūs. Arī es pats šo kultūru nākamgad vairs nesēšu.
Labības pārstrādātāju asociācijai savas intereses, tāpēc jau tā nodibināta, lai dzirnavnieki savstarpēji varētu vienoties un iepirkuma cenas samazināt.
Nejēdzības ar graudu un griķu iepirkuma cenām Latvijā turpināsies tik ilgi, kamēr valdība būs bezspēcīga pret graudu kontrabandu. Tagadējam zemkopības ministram Atim Slakertim nav tik stigrs mugurkauls, kā savulaik bija Kalvītim, kurš graudus Latvijā neļāva ievest.
Ja griķu cenas tik krasi samazināsies, lai valdība meklē izeju. Manuprāt, starpību zemniekiem lai samaksā no subsīdiju naudas. Pateicoties tam, ka griķus līdz šim varējām izdevīgi realizēt, griķaudzētāju Latvijā pēdējos gados kļuvis daudz vairāk. 1998. gadā, kad dibinājām asociāciju, ar griķiem bija apsēts tikai 300 hektāru, šogad — jau 9500 hektāru. Pērn pārstrādes uzņēmumi iepirka vairāk nekā 6000 tonnu mūsu griķu.
Par pārprodukciju un graudu krājumiem kungi labāk lai nerunā. Man personīgi pavasarī zvanīja firma, kura gribēja nopirkt ap 1000 tonnu griķu. Tas nozīmē, ka nekādu uzkrājumu nav. Pērn pusotra tūkstoša tonnu griķu Latvija vēl importēja.
Fakts.
Aizkraukles rajonā 762,8 hektāru platībā griķus šogad audzē 14 zemnieku saimniecībās (Daudzeses, Bebru, Staburaga, Zalves, Seces, Kokneses, Sunākstes, Sērenes, Valles pagastā), kooperatīvajā sabiedrībā “Aizkraukle-A” un paju sabiedrībā “Nereta”.
