Augusts ir kapusvētku laiks. Brīdi piestājam, lai atcerētos tos, kas aizsaulē. Kā šo mirkli padarīt neaizmirstamāku un emocionālāku — tas katras pašvaldības un vietējo draudžu ziņā.
Augusts ir kapusvētku laiks. Brīdi piestājam, lai atcerētos tos, kas aizsaulē. Kā šo mirkli padarīt neaizmirstamāku un emocionālāku — tas katras pašvaldības un vietējo draudžu ziņā.
— Esmu bijusi daudzos kapusvētkos, bet tik skaisti noorganizēti kā Pļaviņās tie nav nekur, — stāsta pļaviņiete Biruta. — Pērn laicīgie kapusvētki bija reizē ar garīgajiem — ļoti emocionāli. Šogad kapusvētki sākās ar koncertu, kurā koris dziedāja gan laicīgas, gan garīgas dziesmas. Esmu dzirdējusi daudzu mācītāju runas kapusvētkos, bet, manuprāt, luterāņu mācītājam Bērziņam emocionalitātes ziņā konkurentu nav. Man ļoti patika, ka mācītājs nosauca visus cilvēkus, kuri šogad miruši. Katram no viņiem pēc tuvinieku ieteikuma veltīja kādu dzejas rindu, dziesmu vai citātu no Bībeles. Interesants bija arī pareizticīgo mācītāja sprediķis.
— Es jau sen domāju, ka visām konfesijām kapusvētkus vajag rīkot vienā dienā, — uzskata kapusvētku apmeklētāja Laima. — Šogad katoļu kapusvētki notika agrāk, bet tas nav ērti mirušo tuviniekiem. Galu galā Dievs taču ir viens, kāpēc tad īpaši jādalās? Vismaz šādās dienās visas draudzes varēja vienoties. Šķiet, Pļaviņās tiešām ir vieni no labāk organizētajiem kapusvētkiem rajonā. Esmu bijusi tādās vietās, kur jāstāv gandrīz vai blakus mācītājam, lai dzirdētu, ko viņš saka. Pļaviņās vienmēr ir padomāts par apskaņošanas tehniku. Arī svecīšu svētki te ir pārdomātāki. Piemēram, Koknesē skan tikai mūzika, bet Pļaviņās runā arī mācītājs.
