Vai korupcija tiesās ir tikai Latvijas problēma? Cik liela tā ir kaimiņvalstīs un Eiropā?
Vai korupcija tiesās ir tikai Latvijas problēma? Cik liela tā ir kaimiņvalstīs un Eiropā?
Atbildi uz šo jautājumu Saeimas ESIC sameklēja starptautiskās organizācijas “Transparency International” 2001. gada ziņojumā par korupciju (“Global Corruption Report 2001”), ko publiskoja pagājušā gada oktobrī.
“Transparency International” regulāri publicē korupcijas indeksu, pēc kura sarindo pasaules valstis. Korupcijas līmeni katrā valstī nosaka iedzīvotāju aptaujās. Korupcijas uztvere dažādās valstīs var atšķirties. Godīgākas tautas “piecīti” policistam var uzskatīt par korupciju, citas — par normālu ikdienas parādību, kam nepievērš uzmanību.
Pērn Latvijas korupcijas indekss bija 3,4 (10 ir visnepiekukuļojamākajai valstij), un tā ir 59. vieta kopā ar Ganu. Salīdzinoši Lietuva ar 4,8 punktiem ir 38. vietā, bet Igaunija ar 5,6 punktiem — 28. vietā. Neviena no ES dalībvalstīm vai kandidātvalstīm (izņemot Rumāniju) šajā reitingā nav aiz Latvijas.
Par visgodīgāko savu valsti uzskata somi (9,9) un dāņi (9,5). No ES valstīm salīdzinoši viskorumpētākā esot Grieķija, kura ar 4,2 punktiem ir 42. vietā. Pirmajā desmitniekā ir vēl trīs ES dalībvalstis — Zviedrija, Nīderlande un Luksemburga. Korupcija sabiedriskajā sektorā Skandināvijā ir niecīga, turpretim tādās Rietumeiropas valstīs kā Beļģija, Grieķija, Itālija un Portugāle tā ir daudz augstāka. Tradicionāli par nekorumpētu uzskatītā Vācija pēc Helmuta Kola politiskās korupcijas skandāla ir noslīdējusi 20. vietā.
Par daudz precīzāku pārvaldes korupcijas līmeņa mērījumu var uzskatīt Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pasaules biznesa vides pētījumu, kas radies, intervējot firmu vadību. Tajā noskaidrots ne tikai, cik lielā mērā korupcija ietekmējusi likumdošanu, cik lielā mērā tiesu lēmumi kriminālajās un saimnieciskajās lietās atkarīgi no kukuļdošanas, bet arī kukuļa apmēri. Tieši šis pētījums deva pamatu runāt par “valsts nozagšanu” Latvijā.
Austrumeiropā un Baltijas valstīs šo situāciju izpētījuši Daniels Kaufmans, Ārts Kraijs (abi no Pasaules Bankas institūta) un Pablo Zoido (Stenforda universitāte). Savā ziņojumā “Transparency International” viņi Latvijā akcentē nepareizi vadītu valsts uzņēmumu privatizāciju, kam prese pievēršot daudz lielāku uzmanību nekā korupcijai valsts pasūtījumos, kuru procedūras neesot pietiekami caurspīdīgas. Kopš 1991. gada neviens korupcijas gadījums valsts pasūtījumu piešķiršanā nav nonācis līdz tiesai. Arī pēc 2000. gada skandāla Aizsardzības ministrijā par formastērpu pasūtījuma piešķiršanu iesaistīto amatpersonu vēlāk atjaunoja darbā.
Pēc veiktās uzņēmēju aptaujas, katras piektās (21%) krimināllietas un katras ceturtās (26%) civillietas spriedumu Latvijā ietekmējusi korupcija. Sliktāka situācija nekā Latvijā ir tikai Ukrainā, Krievijā, Kirgīzijā, Slovākijā un Azerbaidžānā. Pēc šī pētījuma rezultātiem, korupcija tiesās Rumānijā un Gruzijā ir pat mazāka nekā Latvijā.
