Bieži diskutē par laulāto neuzticību, un ne jau vienmēr tā beidzas ar šķiršanos.
Bieži diskutē par laulāto neuzticību, un ne jau vienmēr tā beidzas ar šķiršanos. Par šo tēmu vairāk runā sievietes, kuras piedzīvojušas vīru nodevību, bet ko par to domā vīrieši? Arnim drīz būs četrdesmit, viņam ir sieva, trīs bērni un … daudz mīļāko.
“Kad mīl pavisam citā dimensijā, sānsoļi attiecības nesagrauj,” pārliecināti bilst simpātiskais vīrietis. “Savu sievu krāpju tādēļ, ka citādi nevaru. Es aizvien viņu mīlu un ar citu kopā būt negribu, bet tā dzīvot ir interesanti. Dzīve nav vienmuļa, bet dažādām emocijām un izjūtām piesātināta.”
Arnis apprecējās, tikko pārnācis no dienesta armijā. Draudzene divus gadus bija viņu gaidījusi, un citādi puisis nemaz nedrīkstējis rīkoties. “Toreiz Vijas bija žēl, kaut pašam vēl tik ļoti gribējās izbaudīt brīvību, priecāties un nopietni par dzīvi nedomāt. Viņa bija mana pirmā mīlestība, bet šobrīd es pat īsti nesaprotu, vai esmu mīlējis arī kādu citu,” atzīst Arnis.
Sieva “uzliek ragus”?
Laulības sākums esot bijis visai cerīgs, kaut jaunajai sievai bieži nācies meklēt draugu kompānijā aizkavējušos vīru. “Draugi ironizēja, ka sieva sargājot mani kā dārgu kalnu kristālu,” stāsta Arnis. “Reiz kāds arī piebilda: “Vija pati gan pamanījās tev “ragus uzlikt”, kamēr tu deldēji armijas zābakus.” Izlikos piezīmi nedzirdam, bet labi iegaumēju katru teikto vārdu. Mājās sarīkoju traci, sieva, manuprāt, tēloja izmisumu un atzīties negrasījās. Šo ziņu nekad neesmu centies pārbaudīt, varbūt tāpēc, ka justos slikti, ja tie būtu meli. Sievas varbūtējā neuzticība vēlāk ir palīdzējusi apklusināt pašam savu sirdsapziņu.
Taču aizdomas manī bija sētas, un tieši tad izgaisa jūtas, kuras visprecīzāk varētu saukt par pienākumu, bet varbūt — žēlumu. Arī agrāk nebiju vienaldzīgs pret citām sievietēm, man viņas patika, bet laulību nekad nepārkāpu, vienmēr atcerējos — kā gan sieva jutīsies.”
Mīļākās neskaita
Vīrietis atzīst, ka pirmais sānsolis sperts tobrīd, kad piedzimusi meita: “Vija vēl bija slimnīcā, draugu kompānijā svinējām šo skaisto notikumu, un, kā vienmēr, netrūka arī skaistu sieviešu. Nebiju ne tik ļoti piedzēries, ne aizmirsies, bet vienkārši viņa bija skaista un tobrīd man ļoti vajadzīga. Vienubrīd prātā pazibēja doma — vai vajag, bet kaislīgi skūpsti drīz to izdzēsa no manas apziņas.
Vēlāk jutos slikti. Šaubījos — atzīties sievai vai tomēr klusēt? Viņa neko nenojauta, jo mazā aizņēma viņas domas un prātu vairāk nekā es. Tas, ka neviens par manu nodevību neuzzināja, ļāva man kļūt pārgalvīgākam, un drīz sekoja arī nākamā dēka, tad vēl viena, un nu jau skaits pilnīgi sajucis.
Kaisle rodas citur
Vienīgais, ko visai drīz sapratu — īsta kaisle rodas tikai ar citu sievieti, nevis mīļotās sievas skavās. Galvenais, lai viņa par to neuzzina, tad viss būs kārtībā. Izkāpju no svešas gultas un saprotu, ka sievu tāpat mīlu, bet tās citas ir tikai sporta dēļ. Viņas mīlu tikai īsu brīdi un nekad otrreiz neatgriežos. Lai neradītu liekas cerības un izvairītos no bīstamām ļaužu runām, kas varētu nonākt arī manas sievas ausīs.”
Bēg no dzīves teātrī
Kā pietrūkst Vijai un ko viņš meklē arvien jaunās attiecībās? “Viņa ir pārāk pareiza. Visur — mājās un sabiedrībā, bērnu audzināšanā un gultā. Man tas reizēm šķiet tik uzspēlēti un nedabiski. Bērni pasaka kādu rupju vārdu, un viņa var stundām skaidrot un stāstīt, cik tas slikti. Apnīk klausīties!
Pati vienmēr tik perfekta un inteliģenta, ka dažkārt šķiet — nu gatavais eņģelis. Cik ilgi var dzīvot kā teātrī, esam taču tikai vienkārši cilvēki. Es viņai baidos piedāvāt pat kopā basām kājām pa dubļu peļķēm pastaigāt, kur nu vēl vaļības mīlas priekos. Viņa visu grib kontrolēt, visam jābūt ideālam, tikai tie mūsu ideāli daudzreiz atšķiras. Visu, kā man pietrūkst, varu atrast ārpus mājas, bet mājās “spēlēju līdzi” viņai.”
Arnis atzīst, ka Vija nav muļķe, kaut ko noteikti nojauš, bet laikam nevēlas izjaukt savu pareizo pasauli. “Labāk izlikties, ka viss kārtībā. Tā viņai vieglāk, un arī es nesūdzos,” saka vīrietis. “Sievu pamest negrasos, viņa to zina tikpat labi kā es. Ārēji mums ir stabila un stipra ģimene, laimīgi bērni, bet pārējais ir tikai mana problēma.”
