Rīt vārdadienu svinēs skrīveriete Olga Urtāne. Urtānes kundze māca Skrīveru vidusskolas pirmklasniekus.
Rīt vārdadienu svinēs skrīveriete Olga Urtāne. Urtānes kundze māca Skrīveru vidusskolas pirmklasniekus. Viņu uzskata par stingru skolotāju, lai gan pati domā, ka pat lielākajiem delveriem bieži vien vairāk vajag mīlestību un uzmanības apliecinājumus, nevis bardzību.
Birojā nesēdētu
–– To, ka būšu sākumskolas skolotāja, zināju jau otrajā klasē, — stāsta Olga Urtāne. –– Savu toreizējo izvēli pat tagad, kad pirmklasniekus mācu jau 16 gadu, ne reizes neesmu nožēlojusi. Katra diena ir atklāsmes pilna, jo mazie ir ļoti zinātkāri, vēlas vienmēr uzzināt ko jaunu, tāpēc ar viņiem nekad nav garlaicīgi. Kāds dažreiz ir nobijies un jāiedrošina, kāds cits mēģina pārliecināties, vai skolotāja pacietība patiesi ir bezgalīga. Taču viņi visi ir ļoti mīļi. Nespēju sevi iedomāties sēžam kādā kantorī pie papīru kaudzes.
Patīk ceļot
Vasarā, kad skolas gaiteņos valda klusums un bērni izklīduši, kur nu kurais, Urtānes kundze dodas ceļojumos. Katru gadu viņa cenšas kaut kur aizbraukt. Redzēti Austrijas Alpi, Venēcijas kanāli, Norvēģijas klintis. Iespaidu tik daudz, ka visus nemaz nevar atcerēties. Nule Olga Urtāne atgriezusies no brauciena uz Slovakiju, no kurienes atvesta ne tikai garšīga melone, kuras medainā smarža dažas dienas piepildīs dzīvokli, bet milzums iespaidu, kas uz visiem laikiem paliks atmiņā.
–– Mēs mazāk laika veltījām pilsētu apmeklējumiem, bet vairāk vērojām šīs visai kalnainās zemes dabu. Kāpām kalnos pa tūristu takām, braucām ar pacēlājiem, –– saka Olga Urtāne. –– No ceļojuma visspilgtākās atmiņas par peldēšanos termālajos avotos ar karstu minerālūdeni, protams, kalni un brauciens ar plostiem pa krāčainu upi divarpus stundu garumā. Pusotru stundu no šī laika piedzīvojām ļoti spēcīgu lietusgāzi, kas arī bija vienīgā reize šī ceļojuma laikā, kad lija lietus un šķita, ka no tā vairs nebūs glābiņa.
Izglābj suns
Tomēr visspilgtākie iespaidi Olgas kundzei palikuši par braucienu uz Kamčatku pirms 12 gadiem.
–– Staigājām pa sopkām, redzējām burbuļojošus dubļu vulkānus, braucām pa ļoti krāčainu upi. Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem ķērām lašus, pēc tam gan tos nācās tīrīt un sālīt. Cauri biezoknim līdām skatīties, kā lāči ķer šīs lielās un varenās zivis. Arī pašiem gandrīz iznāca sastapšanās ar ķepaiņu pāri aci pret aci. Lāči iekāroja mūsu pārtikas somas, kuras atstājām teltī. Labi, ka pastaigā mums līdzi bija suns, kurš skrēja pa priekšu un sāka neganti riet. Sapratuši, kas notiek, bēgām. Kad atgriezāmies, no somās atstātās pārtikas nebija ne vēsts — atceras Olga Urtāne.
Vēlas grandiozu izrādi
Olgai Urtānes kundzei ir ļoti daudz citu vaļasprieku, kas dzīvi padara daudz krāsaināku un interesantāku. Viņai patīk balets, opera, teātris, lasīt grāmatas, arī rokdarbi.
–– Lai patiesi atpūstos, man vajag doties uz kādu grandiozāku izrādi, piemēram, operu „Burvju flauta”, –– saka Olga Urtāne. –– Man patīk tādas izrādes, kuras citiem šķiet pārāk sarežģītas.
Interesē arī grāmatas, kurās stāsta beigas nav prognozējamas. Tikai ne salkanie dāmu romāni, bet detektīvi, sevišķi krievu vai ziemeļu tautu autoru. Grāmatas galvenokārt ņemu bibliotēkās.
Radoša pavāre
Olgas kundzei ir vēl kāds vaļasprieks –– ēdiena gatavošana.
–– Man patīk interesanti ēdieni ar daudzām garšvielām un piedevām, –– stāsta Olga Urtāne. –– Tos gatavojot, jābūt ļoti radošam, tad ēdiens vienmēr ir gards, maltīte paliek atmiņā. Piemēram, nesen uz restītēm cepu karpu ar pikantām piedevām. Lai gan neviens neticēja, ka tas izdosies, karpa izcepās lieliski un bija ļoti garšīga.
