Kad Kokneses mūzikas skolas audzēkņiem vaicātu, kāds bija šīsvasaras skaistākais piedzīvojums, viņiem būtu viena atbilde — koncertceļojums uz Vitingenu.
Kad Kokneses mūzikas skolas audzēkņiem vaicātu, kāds bija šīsvasaras skaistākais piedzīvojums, viņiem būtu viena atbilde — koncertceļojums uz Vitingenu.
Autobuss ar “kontrabandu”
Draudzības saites, kuras sāktas pirms astoņiem gadiem, nu savijušās tik cieši, ka tas jau šķiet pats par sevi saprotams — vasarā viens vai otrs kolektīvs kravās ceļasomas uz Vāciju. Kokneses mūzikas skolas kori vitingenieši uzņem kā savējo — ar skanīgām dziesmām koris uz turieni brauc jau ceturto reizi.
Daļai koristu šis bija pirmais ārzemju brauciens, tāpēc neierasta šķita gan pases pārbaude, gan rinda uz robežas.
— O, jums pilns autobuss ar kontrabandu! — ar šādu jokainu piebildi braucējus apveltīja kāds poļu robežsargs, smaidīdams paskaidrojot, ka kontrabandas prece esot alkohols, narkotikas un sieviešu kārtas pārstāves, kuras patiešām autobusā bija pārsvarā.
Izlīdzas smaidot
Izbraukuši no Kokneses 7 rītā, braucēji tikai nākamās dienas pievakarē sasniedza galamērķi. Dažiem koristiem, kuri jau vairākkārt bijuši Vitingenā, tikšanās ar bijušajiem saimniekiem (bērni dzīvo vācu ģimenēs) bija bezgala emocionāla. Ar baltu skaudību viņi noskatījās, kā ap kaklu savējiem apķērās Arita Asarīte, kurai šī bija atkalredzēšanās ar mīļiem, tuviem cilvēkiem. Skolotājai Laumai Ārei, kura ceļojumā pildīja tulka funkcijas, pirmajās minūtēs vācu zemē miera nebija — vajadzēja palīdzēt atrast katram bērnam īsto saimnieku. Tad — pirmās apmulsuma minūtes un, smaida valodai piepalīdzot, bērni devās uz jaunajām mājvietām.
Atceroties pirmo dienu, dziedātāji pieminēja vēl arī pamatīgās vakariņas, kurās, tāpat kā pārējās dienās, ēdiens bija sātīgs un garšīgs.
Pat ienaidniekam nenovēlētu
Jau pirms braukšanas uz Vitingenu koristi bija saplānojuši arī brīvā laika pavadīšanu. Ar vislielāko nepacietību visi gaidīja Heideparka apmeklējumu. Jau no rīta Vitingenas pilsētas direktors Plumeijera kungs visiem dāvāja 15 eiro un biļeti uz Heideparku. Pēc pāris stundu brauciena, beidzot nokļuvuši galamērķī, dažs labs tūliņ tvēra pēc fotoaparāta, lai iemūžinātu kādu neaizmirstamu kadru un steigā nobildēja tualeti — pat tā šķita interesanta.
Turpmāk vēl
