“Vārdadienu varu svinēt visu mēnesi, jo ir taču augusts,” saka koknesietis Augusts Stepēns, kurš stiprā un pamatīga vārdā nodēvēts. Šķiet, arī dzīvespriecīgā un darbīgā vīra raksturā šo īpašību netrūkst.
“Vārdadienu varu svinēt visu mēnesi, jo ir taču augusts,” saka koknesietis Augusts Stepēns, kurš stiprā un pamatīga vārdā nodēvēts. Šķiet, arī dzīvespriecīgā un darbīgā vīra raksturā šo īpašību netrūkst.
Augustam esot vēl arī otrs vārds — Alberts. Vārdadienu gan svinot Augustos. “Bērnībā man ļoti nepatika, ka kaimiņi dēvēja par Gustu,” stāsta koknesietis. “Gribēju būt liels vīrs, bet viņiem te kaut kāds Gustiņš! Vispār man ir rets vārds. Tas izvēlēts tāds pats kā kādam skaistam brālēnam, arī tēva draugu sauca par Augustu.”
Ieskatās visskaistākajā
Augusta Stepēna dzimtā puse ir Saldus, arī sievu kurzemnieci noskatījis. “Pēc dienesta armijā sāku strādāt par zootehniķi, tur bija jauna un skaista zootehniķe Maija,” stāsta viņš. “Kad drīz vakaros pazudu no mājām, māte sāka interesēties, vai neesmu kādā meitā ieskatījies. Teicu, ka visskaistākajā.” Nu jau 42 gadi pagājuši, kopš Maija ir Augusta sieva.
Vīrs gan dažkārt jokojot: “Varēji precēties ar Toļiku, viņš par mani glītāks.” Izrādās, jaunībā kopā strādājuši ar Anatoliju Gorbunovu, vienā kantorī blakus sēdējuši.
Apprecējušies pareizi
Jau pēc dažiem pārmītiem vārdiem ir skaidrs, ka Stepēnu ģimenē netrūkst sapratnes un vārdos netveramo jūtu, kas spējušas tik ilgus gadus noturēt kopā Maiju un Augustu. “Tas ir liktenis,” saka viņi. “Arī abu vārdu saderība.” Augusta kungs gan tūdaļ smej: “Jau pirms divdesmit gadiem māte atbrauca ciemos un brīnījās: “Vai tad vēl kopā guļ?”. Ja vakarā, otru gaidot, sēdi pie loga un galva kļūst šķība, uz taku raugoties, tad esi pareizi apprecējies. Mēs esam kā radīti viens otram. Dienu iesākam un beidzam ar jokiem, jo dzīvi vajag uztvert priecīgi, ar daudzām krāsām.”
Stepēni kopējā dzīvē ievadījuši daudzas jaunās ģimenes. Izaudzinājuši meitu Rūtu un dēlu Raimondu. Nu viņiem ir arī trīs mazmeitas un viens mazdēls. Mazmeita Dace dzīvo pie vecvecākiem, šogad beigusi Āgenskalna ģimnāziju, ir skaista jaunkundze, kura sagādā daudz jauku brīžu. “Dace mājās ienes jaunības dzirksti, neļauj mums kļūt veciem,” saka Augusta kungs. “Ir tik brīnišķīgi, ka viņa mums ir.” Maijas kundze piebilst: “Mazmeitas jaunības mīlestībai un priekiem dzīvojam līdzi.”
Nokļūst sapņu zemē
Pirms 30 gadiem Maija un Augusts kļuvuši par koknesiešiem. “Tā bija mūsu sapņu zeme. Apskaudām cilvēkus, kuri dzīvo tik skaistā vietā,” stāsta viņi. “Bijām izlasījuši avīzē sludinājumu, ka Koknesē vajag zootehniķi. Braucām pie radiem uz Varakļāniem, garāmbraucot redzam — kantorī deg elektrība. Iegājām, bet tur mūs tik priecīgi uzņēma — divi zootehniķi, kāds ieguvums! Iepatikās, tā arī Koknesē palikām.”
Rožu ielā, pašā parka malā, sešos gados uzcelta skaista ģimenes māja. “Pašu rokām no pirmā lāpstas dūriena līdz pēdējai naglai,” apgalvo Maijas kundze. “Kad sākām celt māju, tik labi sanāca, ka kaimiņi teica — tie jau abi laikam celtnieki. Nu esam kļuvuši dārznieki. Tā ir dzīves nepieciešamība, jo mazmeita jāskolo.” Viņi audzē un pārdod lilijas, zemenes, kartupeļus, gurķus, tomātus. Kādreiz esot audzējuši arī mārrutkus, turējuši nutrijas.
Tulpes vai ceriņi?
Augusta kungs atzīst, ka dārzniece gan esot sieva, viņš tikai tāds tehniskais darbinieks: “Par puķēm zinu maz, piemēram, ka īrisi aug virs zemes un tās ir puķes. Dažkārt tirgū man palūdz pušķi izveidot, pajautā, kā jāaudzē tā vai cita puķe. Nu jau kaut ko esmu iemācījies, bet visus sarežģītos nosaukumus vajag pierakstīt.” Reiz abi sēžot pie galda, uz kura vāzē ir tulpes. Sieva bilstot: “Šogad gan ceriņi skaisti uzziedējuši!”. Augusts raugoties uz ziediem vāzē un samiernieciski piekrītot: “Ak, tad šie ir ceriņi, es nezin kāpēc iedomājos, ka tās ir tulpes…”
Stepēni atzīst, ka dzīve Kokneses parka malā esot gana interesanta, ko varot saukt — čūskas un citi dzīvnieki. “Zalkši nāk kūtī, slīd pa grīdas flīzēm, ka prieks skatīties. Ņemu un nesu atpakaļ uz parku. Dzīva radība taču,” saka Augusta kungs. “Kaimiņiene stāsta, ka no rīta uz sliekšņa tāds pusotru metru garš rāpulis saritinājies guļ.”
Vaļasprieks — darbs
Jautāts par vaļasprieku, Augusta kungs stāsta, ka agrāk paticis makšķerēt, bet tagad, lai arī dzīvojot Daugavas krastā, tam neatliekot laika. “Darbs ir viņa vaļasprieks,” labo Maijas kundze. “Otru tik čaklu cilvēku neesmu sastapusi, vīrs apsēžas tikai tad, kad ēd. Dažkārt domāju, cik gan apavu viņš noplēsīs, tā iedams.” Maijas kundzei ziemā pat neesot no mājas jāiziet — malka ienesta, plītī ielikta, atliek vien aizdedzināt, ievārījums no pagraba atnests, un viss pārējais ārpus mājas izdarīts.
Agrāk Stepēni daudz ceļojuši, apskatot skaistas mājas un dārzus ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Runājuši ar saimniekiem un daudzviet sirsnīgi uzņemti. Maijas un Augusta ģimenes mājām vienām no pirmajām Koknesē piešķirts sakoptākās sētas nosaukums. “Visu, kas mums pieder, esam pamazām nopelnījuši paši. Kādreiz jokojām, ka sienā naglas jāsadzen, lai var drēbes pakārt, jo šķita, ka skapim nekad nesanāks,” atceras dzīvespriecīgais pāris.
Pēc horoskopa zīmes Augusta kungs ir Svari. Šajā zīmē dzimušie cilvēki lielu uzmanību velta ārējam izskatam. “Mani vairāk sieva grib skaistu sapost. Matus uz augšu saķemmē, bet tad izdomā, ka neesot glīti — pārāk garš ģīmis izskatoties.” Maijas kundze apgalvo, ka vīrs vienmēr esot bijis un arī pašlaik ir pats izskatīgākais vīrietis.
