No šī gada marta līdz 1. jūlijam jaunā mediķus apvienojošā sabiedriskā organizācija Latvijas pretvēža apvienība rīkoja informatīvu akciju “Neklusē par sāpēm!”.
No šī gada marta līdz 1. jūlijam jaunā mediķus apvienojošā sabiedriskā organizācija Latvijas pretvēža apvienība (LPA) rīkoja informatīvu akciju “Neklusē par sāpēm!”.
Akcijas laikā vairāk nekā 1700 cilvēku — gan onkoloģisko pacientu, gan viņu tuvinieku — zvanīja pa diennakts bezmaksas tālruni 8000099, lai iegūtu informāciju par iespējām saņemt atbilstošu pretsāpju terapiju, kā arī informēja par gadījumiem, kad slimniekiem nenodrošina pilnvērtīgu pretsāpju terapiju.
Izanalizējot saņemto informāciju, LPA speciālisti secina, ka 56% aptaujāto onkoloģisko pacientu cieš stipras sāpes. Tas liecina, ka Latvijā neievēro Ārstniecības likumā noteiktās onkoloģisko pacientu tiesības dzīvot bez sāpēm un onkoloģiski slimajiem cilvēkiem bieži vien nenodrošina pilvērtīgu aprūpi.
Cilvēkiem, kuri zvanīja pa informatīvo bezmaksas tālruni, lūdzām atbildes uz jautājumiem par sāpju ilgumu, sāpju vietu, stiprumu, kā arī pastāstīt par saņemto medicīnisko aprūpi. Apkopotie rezultāti liecina par nesakārtotību onkoloģisko pacientu atsāpināšanas jomā, kā arī par problēmas nopietnību Latvijā, jo:
56% aptaujāto pacientu cieš stipras sāpes, 26% respondentu savas sāpes raksturo kā neciešamas, bet 18% cieš mērenas sāpes;
71% aptaujāto pacientu nepārtraukti cieš sāpes jau ilgāk nekā trīs mēnešus, pie tam 30% aptaujāto pacientu sāp visu dienu, tas ir, 24 stundas diennaktī;
dažādus pretsāpju medikamentus lieto visi pacienti, tomēr 85% aptaujāto cilvēku šīs zāles sāpes nemazina. Bieži vien nezināšanas dēļ vai cenšoties ietaupīt finansu līdzekļus, ģimenes ārsti vēl joprojām saviem onkoloģiskajiem pacientiem II, III un IV slimības stadijā atsāpināšanai izraksta “vieglos” pretsāpju medikamentus (analgīns, pentalgīns utt.), kas nenodrošina pilnvērtīgu pretsāpju terapiju.
Aptaujāto onkoloģiski slimo pacientu galvenās sūdzības iedalāmas trijās grupās:
ģimenes ārsti neizraksta atbilstošus pretsāpju medikamentus;
rindu dēļ nav iespējams regulāri satikt savu ģimenes ārstu;
ir gadījumi, kad saņemto medicīnisko izmeklējumu un ārstēšanas kvalitāte ir neapmierinošana.
Jaunākie statistikas dati par 2001. gada rezultātiem onkoloģijā liecina, ka Latvijā aizvien palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem novēloti diagnosticēts ļaundabīgs audzējs. Par to, ka Latvija izceļas ar novēlotas diagnosticēšanas rādītājiem, liecina neproporcionāli lielais III un IV slimības stadijas gadījumu skaits. 2001. gadā reģistrēti 60,6% slimnieku III vai IV slimības stadijā, bet 39,4% slimnieku — I vai II stadijā.
