Jēkabi (25. jūlijā) — jūlijā lielākie svētki.
Jēkabi (25. jūlijā) — jūlijā lielākie svētki. To sauc arī par Saimnieku dienu.
Kaimiņu starpā notikusi sīva sacensība ne vien rudzu, bet arī agrīno miežu laukos. Katrs centās pirmais iesēt, nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kaimiņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un karašas. Tādēļ arī no visiem trijiem — Jāņa, Pētera un Jēkaba — pēdējais uzskatīts par visbagātāko.
Jēkaba galvenā atbildība ir gādāt par miežu un rudzu ražu. Čaklākie saimnieki uz Jēkabiem jau varēja likt galdā pirmo jaunās maizes klaipu. Ar šo dienu arī sāka rīkot kāzas lauku sētā.
Jēkaba dienā nedrīkst sienu vest šķūnī, tad tas maitājas.
Jēkaba dienā vāra jaunu rudzu biezputru, tad tiek svētīti visi ēdieni. Vakarā pie ēdiena nedrīkst runāt.
Ja grib, lai kāpostiem krietnas galvas aug, tad Jēkabam vajag iet kāpostu dārzā Jēkaba dienas priekšvakarā un kāpostiem galvas iegriezt.
Ja dravnieki Jēkabam neziedo vasku vai medu, tad bites nākamajā gadā iznīkst vai izbēg.
Gada kārtā avis jācērp trīsreiz: ap Jēkaba dienu, ap Andrejiem un ap Jurģiem.
Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu mākonīšu, tad ziema būs bagāta ar sniegu.
Silta un gaiša Jēkaba diena nozīmē aukstus Ziemassvētkus.
