Cilvēki dažkārt mēdz runāt nepārdomāti. Sadzīvē visbiežāk šāda tukšu salmu kulšana nevienam ļaunumu nenodara, arī uz policiju par tādiem netikumiem parasti neviens neiet.
Cilvēki dažkārt mēdz runāt nepārdomāti. Sadzīvē visbiežāk šāda tukšu salmu kulšana nevienam ļaunumu nenodara, arī uz policiju par tādiem netikumiem parasti neviens neiet. Taču ir lietas, par kurām nemēdz jokot.
Pagājušajā nedēļā kāds vīrietis pa tālruni draudēja ekonomikas ministram un Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklim Aigaram Kalvītim, solot viņu nogalināt, ja balsojumā par iespējamo hokeja halles celtnieku Kalvīša kungs balsotu “nepareizi”.
Policija aizturējusi arī pašu zvanītāju –– Andi Siliņu. Tas nenācās pārāk grūti, jo draudētājs bija nosaucis savu uzvārdu, bet dažas dienas pēc zvana pats ieradās policijā.
Izrādās, draudētājs ir pieredzējis sava amata meistars, kurš reiz saistībā ar hokeju jau solījis nošaut toreizējo premjeru Andri Šķēli par nepietiekamo atbalstu jauniešu hokejam. Toreiz Siliņu atzina par nepieskaitāmu un atbrīvoja.
Šī ir otrā reize, kad ar hokeja halles celtniecību saistīts kāds skandāls. Lai arī balsojams par iespējamo halles celtnieku atlikts līdz augusta beigām, tas noteikti ietekmēs konkursa iznākumu, pierādot –– kārtējo reizi piedzīvojam afēru, kurā personīgās intereses ņem virsroku pār saprātīgiem lēmumiem.
Pagājušo ceturtdien ne viens vien aizkrauklietis bija satraukts, dzirdot sirēnu skaņas. Patiesībā kārtējo reizi streikoja mediķi. Viņi nepieņēma pacientus, neveica plānveida darbu, vien sniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Valdība uzskatīja, ka darījusi visu, lai ceturtdienas streiks nenotiku, taču mediķi tik un tā rīkoja protesta akcijas –– acīmredzot viss nenotika tā, kā bija solīts. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kurš pašlaik izpilda Ministru prezidenta pienākumus, mēģinājis apelēt pie mediķu godaprāta, atgādinot, ka laiks streika dienā ir ļoti karsts, tāpēc, iespējams, daudziem cilvēkiem būs veselības problēmas.
It kā loģisks arguments, taču situācijā, kad medicīnas darbinieki mēģina cīnīties par savām tiesībām, ļoti nekorekts.
Diemžēl streikotāji nav izvēlējušies piemērotāko laiku protesta akcijām. Pārāk tuvu vēlēšanas, bet tās vismaz uz kādu laiku aptur saprātīgu lēmumu pieņemšanas gaitu, ļauj politiskajiem spēkiem dot solījumus, kurus viņi, tikuši augstos krēslos, galu galā nemaz negrasās pildīt. Vai mediķi būs ieguvēji no solījumiem, kas tikai daļēji izpilda viņu prasības, grūti pateikt. Visticamāk politiskajiem spēlmaņiem būs izdevies atrast veidu, kā kārtējo reizi piemānīt lūdzējus pie valdības nama durvīm. Arī paši mediķi vairs nebija tik vienoti, kā iepriekšējā reizē. Daudzviet darbu pārtrauca tikai stundu, bija arī tādi ārsti, kuri paziņoja par solidaritāti streikotājiem, taču turpināja darbu. Diemžēl ne vienu reizi vien jau pierādījies, ka jautājuma veiksmīgs risinājums atkarīgs no tā, cik lielas problēmas rada streiks un cik streikotāji ir vienoti.
Streiko ne tikai mediķi — pagājušajā nedēļā pie Ministru kabineta ēkas pret algas paaugstināšanu ārstiem un par viņu saukšanu pie kriminālatbildības par naudas izspiešanu un palīdzības nesniegšanu piketēja pacients Vilnis Bērziņš. Vecajam vīram divas dienas pirms operācijas ārsts prasījis 200 latu kukuli.
Ne reizi vien dzirdēts, ka, tiklīdz ārsts saņēmis kukuli, attieksme pret pacientu mainījusies, arī kaite izārstēta ātrāk nekā parasti –– “pēkšņi” atradušās labākas zāles, slimniekam biežāk pavaicāts, vai ko nevajag. Diemžēl par šo problēmu parasti ārsti nerunā, vien kaut ko gudru pasaka par mediķu ētiku.
Laikraksta “Diena” komentētāja Anita Brauna uzskata, ka gadījumā, ja kukuļu naudas plūsmu legalizētu, mediķiem varētu maksāt daudz lielākas algas, bet pacients zinātu, kam un par ko jāmaksā.
Pagājušajā nedēļā finiša taisnē izgāja priekšvēlēšanu kampaņa –– līdz 8. Saeimas vēlēšanām atlikušās vairs tikai 75 dienas, un pagājušajā trešdienā Centrālajā vēlēšanu komisijā sāka pieņemt deputātu kandidātu sarakstus. Prognozes liecina, ka vēlēšanās varētu piedalīties ap 20 politisko partiju. Zināms, ka uz nākamo Saeimu kandidēs gandrīz visi pašreizējie deputāti. Pieteikušās arī vairākas jaunas politiskās partijas un apvienības.
Priekšvēlēšanu cīņa grasās būt visai sīva un interesanta –– nežēlos nekādus līdzekļus. Par to liecina divu Saeimas deputātu — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK politiķa Jura Dobeļa un Atdzimšanas partijas līdera Andra Rubīna –– kautiņš radio “Brīvā Eiropa” politiskajā diskusijā par nacionālo spēku gatavošanās vēlēšanām.
Televīzija jau sākusi demonstrēt politisko reklāmu, drukātajos masu saziņas līdzekļos arvien biežāk parādās rubrika “Politiskā reklāma”. Priekšvēlēšanu karuselis uzņem apgriezienus, taču, neraugoties uz partiju iztērētās naudas priekšvēlēšanu trikiem, jāizlemj būs mums, vēlētājiem.
