Lai mazinātu nelegālo darbaspēku un aizpildītu brīvās darbavietas Eiropā, Briseles imigrācijas un nodarbinātības speciālisti kopīgi izstrādājuši jaunu Eiropas Savienības direktīvu, kas kandidātvalstu pilsoņiem garantē tiesības legāli strādāt ES valstīs.
Lai mazinātu nelegālo darbaspēku un aizpildītu brīvās darbavietas Eiropā, Briseles imigrācijas un nodarbinātības speciālisti kopīgi izstrādājuši jaunu Eiropas Savienības direktīvu, kas kandidātvalstu pilsoņiem garantē tiesības legāli strādāt ES valstīs.
Izeja no krīzes
Pasaulē arvien pieaugot atšķirībai starp attīstītākajām un mazattīstītām valstīm, kā arī saasinoties politiskajiem konfliktiem, imigrantu plūsma uz pārtikušo Eiropu nemazinās. Lielākā daļa ieceļotāju ir ekonomiskie imigranti, kuri meklē jebkuru iespēju, lai paliktu Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā vai citviet Eiropas Savienībā.
Politiskie analītiķi atzīst, ka nelegālie ieceļotāji rada politisku un ekonomisku spriedzi un vietējo iedzīvotāju neapmierinātību. Par to liecina galēji labējā politiķa Žana Marī Lepēna nesenie panākumi prezidenta vēlēšanās Francijā. Kā rakstīja Eiropas prese, vēlētāji Francijā balsojuši par politiķa solījumiem cīnīties pret imigrāciju un noziedzību.
Turklāt nelegālais darbaspēks Eiropā sagādā milzīgas sociālas problēmas. Ieceļotājiem ir tiesības, kaut arī ierobežotas, uz juridiskiem, sociāliem un medicīniskiem pakalpojumiem.
Lai kaut cik uzlabotu situāciju, Briseles ierēdņi nolēmuši vieniem ieceļotājiem legālā darba “durvis” pavērt nedaudz plašāk, otriem — nedaudz pievērt. Kandidātvalstu viesstrādniekiem domāts pirmais variants, kurā mēģinās nelegālos strādniekus padarīt par legālu darbaspēku Eiropā.
Apvienos uzturēšanās un darba atļaujas
Jaunajā direktīvā eksperti iesaka unificēt uzturēšanās, kas vienlaikus būtu arī darba atļaujas Eiropā, kā arī padarīt birokrātiski caurspīdīgāku un saprotamāku to piešķiršanas procesu. Patlaban uzturēšanās noteikumi un darba atļauju iegūšanas kārtība katrā valstī ir sava. ES uzņēmējiem darbaspēka īslaicīga pieaicināšana no citām valstīm ir juridiski sarežģīts process.
Paredzams, ka uzturēšanās un darba atļaujas izsniegs uz laiku līdz trim gadiem. Darba un uzturēšanās atļaujas garantēs strādājošo (arī sezonas strādnieku) sociālo aizsardzību. Paralēli imigrācijas un nodarbinātības speciālisti izstrādājuši striktus noteikumus, uz kuru pamata darba meklētājiem no citām valstīm piešķirs atļauju uz laiku legāli strādāt un dzīvot Eiropas Savienībā.
Skaitīs trūkstošās darbavietas
Tāpat kā līdz šim, katras dalībvalsts kompetencē būs izvērtēt, cik vakantu darbavietu un kādu profesiju speciālisti nepieciešami.
Piemēram, ja Portugāles nodarbinātības dienesti konstatēs, ka tiem tuvākajā laikā trūks 200 būvinženieru, vai Vācijas darbā iekārtošanas dienesti secinās, ka slimnīcās nepieciešams 5000 medmāsu, dalībvalstis informāciju izvietos Eiropas Nodarbinātības dienestu EURES interneta mājaslapā, kā arī vismaz trīs dalībvalstu nacionālajos laikrakstos — skaidro Eiropas Komisijas Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāta padomnieks Fabians Lucs. Viņš atzīst, ka šo sistēmu var salīdzināt ar daudzās valstīs praktizētajām “zaļajām kartēm”.
Priekšroka darba tirgū ir ES pilsoņiem. Ja šie resursi būs izsmelti, vakantās darbavietas operatīvi piedāvās kandidātvalstīm. Direktīvas projektā teikts: “Dalībvalstīm priekšroka jādod pretendentiem, kas ir kandidātvalstu pilsoņi.”
Turklāt direktīvā teikts, ka iestāšanās brīdī kandidātvalstu pilsoņi automātiski kļūs par ES pilsoņiem un varēs izmantot ES iedzīvotājiem garantētās “pozitīvās diskriminācijas” priekšrocības pret trešo valstu darba meklētājiem Eiropā.
Kvalifikācija jāpierāda
Ja pieprasītie speciālisti nebūs atrodami ne dalībvalstīs, ne kandidātvalstīs, tikai tad uz darbavietām var pretendēt trešo valstu darbaspēks.
Pretendentam jāpierāda, ka viņš ir pietiekami kvalificēts, lai veiktu piedāvāto darbu, kā arī jābūt garantijām, ka viņš spēs nopelnīt vairāk par dalībvalsts noteikto izpeļņas slieksni. Briseles eksperti norāda, ka par pamatojumu šāda kritērija ieviešanai kalpo pieņēmums, ka strādājošais no trešajām valstīm, pelnot vairāk, spēj parūpēties par savu labklājību un veselības aizsardzību. Šīs rūpes nav jāuzņemas ES valstu sociālajiem dienestiem.
Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta statistikas dati liecina, ka patlaban Eiropā trūkst viena miljona informācijas tehnoloģiju speciālistu. Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka Nacionālajā veselības aizsardzības sistēmā tuvākajos gados trūks 10 000 ārstu.
Paši ES iedzīvotāji ir kūtri darba meklētāji ārpus savas valsts robežām. Saskaņā ar statistikas datiem, Eiropas darbaspēka mobilitāte ir tikai 0,4 procenti (1,5 miljoni).
Lēni nākot, sagaidīs Latviju
Jaunā ES direktīva ir akceptēta Briselē, taču tagad jāgaida komentāri un “jāvārds” no dalībvalstu valdībām. Fabians Lucs atzīst, ka direktīvas saskaņošanas process varētu ieilgt vismaz gadu. Iespējams, tās ieviešanas brīdī Latvija jau būs ES dalībvalsts ar visām izrietošajām vēl lielākām privilēģijām Eiropas darba tirgū.
ESIC
