Jūlija vidū Allažu pagasta Kaļķugravās (netālu no Siguldas) notika folkloras skolotāju vasaras skola, kurā runāja par tradicionālo kultūras pārmantošanu.
Jūlija vidū Allažu pagasta Kaļķugravās (netālu no Siguldas) notika folkloras skolotāju vasaras skola, kurā runāja par tradicionālo kultūras pārmantošanu. Tajā vienīgā pārstāve no Aizkraukles rajona bija I. Gaiša Kokneses vidusskolas folkloras kopas “Tīne” vadītāja Inguna Žogota.
Lielākajai daļai nometnes dalībnieku īsts atklājums bija līdz šim mazdzirdētā Kaļķugrava. Šajā enerģētiski spēcīgajā vietā folkloras skolotāji apskatīja gan dižozolu, kura apkārtmērs ir 7 metri, gan dižakmeni, gan Dzirnavu dīķi, kurā ietek vairāku avotu ūdens. Lai gan dīķa ūdens temperatūra bija tikai +7 grādi, tomēr daži spirgtuma un enerģijas griboši drosminieki tajā izpeldējās. Vides gides Gaidas Ābeles rosināti, vasaras skolas dalībnieki izpētīja vai visas turienes pļavās ziedošās zālītes. Īsts atklājums bija dzirnavas — izrādās, tās cēlis izcilā tēlnieka Teodora Zaļkalna tēvabrālis.
Folklora — tā nav tikai dziesma, bet ir arī kustība. Interesantas un atraktīvas grīdas un gaisa stundas vadīja LU etniskā kultūras centra vadītājs etnohoreogrāfs Ernests Sprīčs. Ar vasaras skolas dalībniekiem pieredzē un zināšanās dalījās izcili folkloras mākslas pārzinātāji: Māra Mellēna, Andris Kapusts, Ilga Reizniece, Turaidas folkloras kopas “Senleja” vadītājas Aija Salmane un Anda Skuja.
Bezgala interesants bija Toronto vieslektores Daces Veinbergas pētījums par peli un dvēselēm latviešu un citu tautu folklorā.
Nesen Inguna iegādājās grāmatu “Sigulda. Novadpētniecība” — ļoti apjomīgu pētījumu par gleznaināko Latvijas vietu. Vasaras skolā bija iespēja tikties ar vienu no grāmatas autorēm — Gaujas Nacionālā parka etnogrāfi Indru Čeksteri. “Tīnes” vadītāja uzskata, ka tādu grāmatu būtu pelnījis katrs Latvijas pagasts.
— Lai gan vasaras skola bija tikai trīs dienas, tajā gūtie iespaidi un atziņas būs laba ceļamaize turpmākajam darbam, — tā Inguna.
