Laura Doktore un Lāsma Tarasova, simpātiskas Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 12. klases skolnieces, vienbalsīgi apgalvo, ka vasaras skaistākais piedzīvojums vēl priekšā.
Laura Doktore un Lāsma Tarasova, simpātiskas Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 12. klases skolnieces, vienbalsīgi apgalvo, ka vasaras skaistākais piedzīvojums vēl priekšā.
Augustā viņas dosies svētceļojumā uz Aglonu.
Šī meitenēm būs jau trešā reize, kad augusta pirmajā pusē viņas pievienojas svētceļnieku pulkam.
Nāc līdzi!
Viss sākās pavisam prozaiski — Lāsma svētceļojumā nolēma doties, kādas draudzenes rosināta. Gribējās pamēģināt, kā tas ir. Dienu pirms svētceļojuma viņa aizgāja pie Lauras aizņemties somu un, redzot Lauras ieinteresētību, pateica: “Nāc, līdzi!”. Laurai divreiz nebija jāsaka, jo tieši tajā dienā, braucot no Rīgas, viņa bija redzējusi svētceļnieku grupu un nodomājusi: cik labi būtu kādreiz viņu pulkā!
Mamma meitas izvēli atbalstīja. Tā pirms trijiem gadiem Aizkraukles grupā svētceļnieku pulkā nokļuva Laura un Lāsma. Meitenes ar lielu sajūsmu atceras gājienā iepazītos cilvēkus, arī to, ka ikkatrs kādam bijis “eņģelis” (to izlozējuši) . Meiteņu “eņģelis” katru rītu viņas iepriecinājis ar kādu ziedu pušķīti. Laura atceras, ka vienvakar, gulēt ejot, uz spilvena atradusi baltu rozi un lapu, uz kuras rakstītajā citātā no Bībeles bija teikts, ka galvenais dzīvē ir mīlestība.
Eņģelis “ar radziņiem”
Pērn svētceļojumā meitenes devušās kopā ar Ogres grupu, jo no Aizkraukles tā nebija organizēta. Tur iepazīti jauki cilvēki, ar kuriem draudzības saites uztur vēl tagad. Diemžēl gadījusies arī vilšanās — cilvēks, kurš šķitis kā eņģelis, vēlāk izrādījies ar krietniem “radziņiem”.
Šogad meitenes būs Aizkraukles grupā. Ar viņām kopā, tāpat kā iepriekšējos gados, ies arī skolasbiedrene ar vislielāko svētceļotājas pieredzi Zane Makova un, iespējams, arī Lauras māsa Raina.
Grūtības pārvēršas vieglumā
Svētceļojumā daždien noiets ap 30 kilometru. Vai nav bijis grūti? Lāsma stāsta, ka pirmajā svētceļojuma dienā, kad apstājušies Bebros, domājusi: “Viss, es neizturēšu! Vienalga kā, bet jātiek mājās!”. Rīts atnācis ar apskaidrību, arī kājas mitējušās sāpēt, un pēc tam vairs nekad nav domājusi citādi. Grūtības pārvērtās īpašā vieglumā.
Meitenes domā, ka piedzīvojumu meklētājiem gan šis nebūtu īstais ceļojums, jābūt vēlmei pierādīt sevi.
Ikdienā meitenes uz baznīcu neiet pārāk bieži, lai gan atzīst, ka patīk tajā valdošā sirsnība. Nesen bija aizbraukušas uz Madonu. Tur otrdienās notiek īpaša svētā Mise jauniešiem, ko vada prāvests Rihards Rasnacis. — Savējais! — saka meitenes.
Nav dilemmas
Laura un Lāsma stāsta, ka viņu ģimenē īpaši nav koptas kristīgās tradīcijas, arī pašas neesot kristītas. Daži vienaudži, uzzinot, ka viņas dosies svētceļojumā, skatoties uz viņām kā ticības fanātiķēm, bet tā nemaz neesot. Svētceļojumā visvairāk piesaistot labestības aura, kas strāvojot visu gājiena laiku. Arī sastaptie jaunieši šķiet nopietnāki, dziļāki, jūtīgāki. Lielākais guvums, kā uzskata meitenes, ir vēlme darīt otram labu, uzklausīt, palīdzēt.
— Mums nekad nav dilemmas, ko darīsim augustā. Zinām, ka noteikti iesim svētceļojumā, — saka meitenes.
* * *
Pasaulē ir tikai viens Dievs, un tā vārds ir cilvēkmīlestība. Reizēm gan šo vienkāršo patiesību grūti saprast. Laura un Lāsma to apjautušas.
