Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju būtiskākos ienākumus gūst no dažādu veidu pabalstiem un pusei iedzīvotāju neto darba alga nepārsniedz 100 latu.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju būtiskākos ienākumus gūst no dažādu veidu pabalstiem un pusei iedzīvotāju neto darba alga nepārsniedz 100 latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šī gada janvārī sāktais nepārtrauktais darbaspēka aplūkojums.
Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie iedzīvotāju ienākumi ir darba samaksa — 44,1%, pensija — 28,5%, radu, draugu vai ģimenes locekļu atbalsts — 26,5%. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie pabalsti būtiski ir 12,2% iedzīvotājiem.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra maksā bezdarbnieku, maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus.
21,6% strādājošo savās pamatdarba vietās saņemtās neto darba algas lielums ir līdz 60 latiem mēnesī, 60,01—100 latu robežās saņem 29,7% strādājošo, 100,01—150 latu saņem 23,3%. 12,5% darba ņēmēju saņem algu 150,01—200 latu robežās.
Valstī kopumā bija nodarbināti 953 400 cilvēku jeb 51,3% iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Latvijā kopumā ir 151 000 darba meklētāju jeb 13,7% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju — nodarbināto un darba meklētāju — un 754 000 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju jeb apmēram divas piektdaļas no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pērn vidējā mēneša alga Latvijā palielinājās par 8% — līdz 269 ASV dolāriem (171,90 lati), nestrādājošo pensionāru vecuma pensija 2001. gadā bija 94,85 ASV dolāri (60,61 lats), pieaugot par 2,5% salīdzinājumā ar 2000. gada beigām.
Latvijā minimālā mēnešalga palielinājusies par 20%, sasniedzot 93,46 ASV dolārus (60 latu).
