No Hanzas dienām Brigē (Beļģijā) atgriezies Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Liepavots”.
No Hanzas dienām Brigē (Beļģijā) atgriezies Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Liepavots”.
Sāk ar Holandi
No Latvijas koknesieši bija vienīgie, kuri turp devās ar kultūras programmu. Varbūt tāpēc, ka kultūrai naudu Koknesē nežēlo. Deju kolektīva vadītāja Inta Balode gan bilst, ka bez labvēļu palīdzības un līdzbraucēju finansiālā atbalsta diezin vai izdotos aizbraukt. Brauciens izmaksāja četrus tūkstošus latu. No katra dalībnieka — pa 80 latiem.
Pateicoties draudzībai ar Sabili, vienu koncertu koknesieši sniedza arī Heino pilsētas (Holande) rātsnama laukumā. Līdz šim sabilieši tur bija rādījuši tikai latviešu teātri. Latviešu tautas dejas Holandieši redzēja pirmo reizi un par tām bija lielā sajūsmā. Par to liecināja ovācijas un jau otrajā rītā publicētā informācija vietējā laikrakstā.
Vissliktāk organizētās
Hanzas dienu pasākumos dažādās valstīs bijuši gandrīz visi Kokneses mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Daži pat vairākkārt.
“Liepavots” Hanzas dienās piedalījās trešo reizi. Pirmoreiz viņi bija Minsterē (Vācijā, 1993. g.), pēc tam — Bergenā (Norvēģijā, 1996. g.).
— Salīdzinot ar citu valstu rīkotajām Hanzas dienām, šīs bija vissliktāk organizētās, — tā Inta Balode. — Gandrīz līdz pēdējai aizbraukšanas dienai nezinājām, cik koncertos mums būs jādejo. Iebraucot pilsētā, nekas neliecināja, ka te gaidāmi svētki. Ar grūtībām atradām svētku informācijas biroju, bet tur strādājošie pat nevarēja izstāstīt, kur novietot autobusu.
Kaut gan bija slikta organizētība, vecpilsētas centrā mūsu vienīgajam koncertam, kurā dejojām septiņas dejas, bija daudz skatītāju. Varbūt tāpēc, ka šajās Hanzas dienās piedalījās galvenokārt kori, ansambļi. Mūsu dejotāji tautastērpos uz pārējo fona izskatījās eksotiski un neikdienišķi.
“Dejo” arī grīda
— Pirms koncerta man viens no svētku rīkotājiem jautāja, kur mēs dejosim — uz skatuves vai uz laukuma pie tās? Es, protams, izvēlējos skatuvi. Vēlāk dejotāji sprieda: cik labi, ka vadītāja nezināja, kāda ir skatuve, citādi piedzīvotu nervu šoku, — grīdas plāksnes nebija kārtīgi piestiprinātas, tāpēc pie straujākiem ritmiem “lēkāja” līdzi.
Paliek bez balles
Nekur nebija izvietota informācija, kur notiks kāds koncerts. Ar lielām grūtībām informācijas birojā izdevās izdiņģēt vienu lapiņu ar koncertu plānu.
Parasti Hanzas dienās katram svētku viesim ir sagatavota informācijas mapīte ar materiāliem gan par svētku norisi, gan par pilsētu, kurā šie svētki notiek.
Atšķirīgs bija tirgus. Parasti tas ir brīvā dabā, katra valsts prezentē sevi gan ar smaržīgām, gan garšīgām lietām. Šoreiz tirgus bija slēgtā telpā — līdz ar to, šķiet, bija zudusi Hanzas dienām piemītošā īpašā gaisotne.
Ielūdz divas personas
Tie, kuri brauc uz Hanzas dienām, zina — noslēgumā vienmēr ir lielā visu dalībnieku balle, kurā ēd un dejo uz nebēdu. Liels bija pārsteigums, ka šogad ielūgums uz to bija tikai divām personām. Mēs to neizmantojām. Vai tradicionālais noslēguma gājiens notika, nezinām (tas nekur nebija afišēts), jo mājup braucām pēdējās svētku dienas rīta pusē.
Organizatoru neizdarības mūs apbēdināja, visi bijām lieliskā garastāvoklī un jautrā noskaņojumā. Mūs ļoti sajūsmināja pilsēta, tās kanāli. Nakšņošanas vietā — 15 kilometru no Briges — apbrīnojām smilšu skulptūru kompleksu, ar dažādām dzīvnieku un cilvēku figūrām, pilsētām, dieviem.
